|
|
|
Marts 10., 2006
14:24
saruna skolā pie pusdienu galda:
skolotāja G.: - ēd to biezpienu, no biezpiena paliek gudrs!!
skolēns R.: - nē, no biezpiena paliek slikta dūša!
bet es paliku neēdusi, man bij jāiet no smiekliem.
|
17:51
pasaulē ir pilns ar visādiem dīvainiem ļaužiem. šorīt no rīta man sāpēja galva, tas man par to, ka vakar smējos nevietā, nu, man tā salikās, jo kad bija beigusies filma "Geišas atmiņas" es biju vienīgā, kas smējās. nez kāpēc, bet man šķita smieklīga tā filma. grāmatu lasot pa kādai asarai gan mošk nobirdināju, nez, neatceros. drošivienka.
bet tagad, kad papurinu galvu, man sareibst. no vakardienas? diez vai. no šodienas? paaugstināts pazeminātais asinsspiediens?
bet atmiņās es esmu pāris dienas atpakaļ, pirts baļļā, kas zem klajām debesīm, debesis melnas, ar mazām zvaigžņu pogām, tuvumā klusums, tālienē- jūras šalkas, viļņi pret ledu. virs galvas (tuvutam)-pilnmēness. ūdens tāds silts, pēdas patīkami tirpst, jo pēc karsēšanās pirtī ir paskriets ar basām pēdām pa sniegu. un galva tukša. mīlaskreņķim tur nav vietas. ir smaržīgs ūdens- pēc vasaras, nedaudz pēc jūras un pieneņu medus. maigs, kā āda.
bet tagad aši, aši, tagad vajag kādu jēdzīgu mērķi dzīvei izdomāt, kādu iemeslu, kautko, uz ko tiekties, kādu mīlestību, kautko jaunu, katko citu. vecais vairs neder. nevar taču sākt jaunu baltu dzīvi ar veco, salāpīto mērķi?
|
18:21
bet kautkas man tai visā nepatīk.
klusums pirms vētras? bet ne jau vienmēr pēc klusuma būtu jāseko vētrai.
savstarpēja atkarība ir vēl briesmīgāka par nelaimīgu mīlestību.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |