|
|
|
Februāris 24., 2006
15:58
par zaudējumu nevajag kaunēties, kaunam būtu jābūt par neprasmi samierināties ar zaudējumu.
|
16:28
vai esat kādreiz mēģinājuši iesaistīties sarunā ar cilvēku, kas sarunājas pats ar sevi? nupat mēģināju, neizdevās, viņa (viņas?) mani nedzirdēja....
|
17:09
tāda sajūta, ka varētu lotereijā vinnēt. žēl, ka pie mums miljonus nepiedāvā, es noteikti piedalītos.
|
17:09
bet mani nodarbina jautājums par to, vai es dzīvojot vairāk iegūstu, vai tomēr vairāk zaudēju. vai vairāk atdodu? vai vairāk paņemu? tā cilvēku rotācija, kad kāds pamet, bet tad tai vietā atkal nāk kāds cits, daba nemīl tukšumu un es tomēr esmu dabas bērns. vai atdodot es iegūstu? varbūt tā tikai tāda niekošanās? un īstā dzīve ir tur ārā, otrajā pusē aiz priekškara? nepamet sajūta, ka es- tas nav tāds viengabalains jēdziens, tas ir kas vairāk par manu ķermeni un prātu, ka man ir kas tāds, ko vēl pati nemaz neapzinos. tas klejo tur kosmosā un gaida īsto brīdi, lielo sprādzienu. babah, un paplašināsies vēl platāks mans lūramais caurums? plakstiņu plastiskā operācija.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |