|
|
|
Februāris 1., 2006
18:19
tajās pašās upēs var kāpt vēl un vēl un vēl un vēl.......... tik rezultāts gan katru reizi par mata tiesu atšķiras.
lai nebūtu jāraksta par to, kas ar mani notiek, labāk uzrakstīšu, ko esmu piedzīvojusi pēdējās nedēļas laikā:
*) piedzīvoju fantastiskus svētkus, saņēmu burvīgas dāvanas un skaistus ziedus, saņēmu debešķīgas īsziņas un negaidītus pārsteigumus, raudāju prieka asaras un sajutos dziļi laimīga.
*) biju Rīgā, noskatījos Penelopi un Diku (man pat patika), jau kuro reizi pārliecinājos, ka divas reizes gadā apciemot šo pilsētu ir par daudz, bet sabīdījām plānus jau februārī braukt atkal.
*) izlasīju Pūka DAO, apliecinājumu, ka ir arī citi daži tādi līdzīgi kā es, man patika tā grāmata, ļoti.
*) vakar vakarā sāku skatīties Meistaru un Margaritu seriālversijā, turēju blakus grāmatu (krievu valodā), salīdzināju emocijas skatoties, un tās, kas lasot. un guvu atkal jau apstiprinājumu tam, ka man patiešām labāk patīk lasīt grāmatas, kā skatīties to ekranizācijas, nē, nu jā, arī skatīties ir labi, bet pietrūkst vietas manai iztēlei.
*) biju Jelgavā, satiku ledusskulptūras, pati tādā pārvērtos, kad satiku vīrieti, ko reiz mīlēju.
*) par asarām runājot, secināju, ka prieka un sarūgtinājuma asaras atšķiras ar savu ritēšanas ceļu. ja sarūgtinājuma asaras rit tā vairāk gar degunu un beigās satek uz lūpām un kakla, tad prieka asaras ir tās, kas ripinās ārā pa acu ārējiem kaktiņiem, un nepaspējušas pat vēl īsti ieripināties, nožūst uz vaigu galiem, tuvu pie ausīm.
|
20:40
naktīs es esmu cits cilvēks. katru nakti cits cilvēks.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |