|
|
|
Janvāris 22., 2006
14:15
kas notiek ar cilvēku, kad nedaudz stundu laikā ir izdzerts šampanietis, šampanieša- balzama kokteilis (dzintariņš), 3 reiz pa mokai (joka pēc), 2 reiz pa absintam, noslēgumā kautkāds šņabja mikslis (ar kanēli) un tīrs sņabis? nekas tāds nenotiek, šis cilvēks kļūst neiedomājami ietiepīgs, spītīgs un jebkāda komunikācija ar viņu nav iespējama, ja jūsu viedokļi par mājās iešanu nesakrīt. viņš iespītējas un paliek izklaides iestādē, ar dzirksteļojošu acu skatu pavada aizejošos draugus, pieglaužas puisim, kas izstaro dvēseles siltumu. šis cilvēks izdzer litru minerālūdens, apēd citronu, sagrauž glāzē atlikušo ledu, iziet uzpīpēt un vēljoprojām ar viņu viss ir vislabākajā kartībā. šis cilvēks pieglaužas blakussēdošajam puisim un palūdz, lai viņu pavada uz mājām, un ne jau tāpēc, ka pašam būtu problēmas ar pārvietošanos, nē, palūdz tāpēc, ka puisis ir ļoti jauks. un šis cilvēks zina, ka šis puisis ir tik jauks, ka neuzprasīsies uz tēju/kafiju, kautgan laukā ir -25, bet klusi un mierīgi dosies mājās.
tāds dīvains ir šis cilvēks, neizprotu es viņu, brīžam baidos, brīžam kautrējos, brīžam mīlu un esmu gatava nēsāt uz rokām par to, kā es ar viņu lepojos. dažreiz ienīstu, jo šis cilvēks ir neprognozējams. kā sauc šo cilvēku? atļaujiet man to neatklāt, šobrīd viņš sēž man blakus, viņš sasaista manas rokas un liek domāt par ko citu.
es vienmēr esmu gribējusi piedzimt kā puika, bet arī kā meitenei man nemaz nav tik slikti. daži vēljoprojām (pēc sešu gadu pazīšanās) domā, ka man ir 18, ikpalaikam apjautājas, kā ar studijām (nu jau būs trīs/četri gadi, kopš esmu beigusi) un saka, ka esmu laba. lai nu tā būtu. patiesība ir manī iekšā un lai viņa tur arī paliek. pagaidām.
|
16:59
nosaluša cilvēka atbilde jautājumam
-kur tu būsi vakarā?
-nezinu, mani teļi ir neizdibināmi...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |