|
|
|
Novembris 10., 2005
00:26
Saplēsu savo diskmašīnu. Tā man arī vajag, nav ko daudz jāklausās depresīvu mūziku naktē. Un vispār, nav kautkas labi, nav. Visi tādi depresīvi, tādi kreņķīgi, tikai es tāda plezderīga. Nē nu jā. Rudens man vienmēr ir bijis jautrošanās laiks. Un ja naktī vēlu paēd, tad noteikti rādīsies makten murgaini sapņi. Un efendi- paldies, ka atnāci uz teātri!
|
17:48
ja kādas nekādas uzvelkamas lietas (domāju tās, kam atsperītes un kas mehāniskas) uzvelk par daudz cieši un spēcīgi, tad to mehānisko lietiņu atsperītes vienkārši satrūkst, ja? man šodien kādas atsperītes satrūka laikam, jūtos tāda satrūkusies.
šonakt sapņos baroju govis ar vecmāmiņas ceptajām pankūkām. vēl bij šausmīgi daudz govju mēslu. tad vēl gāju pa tumsu uz kapiem, pa veco ceļu, kur bērnībā ar Dzintriņu vazājāmies, pa tumsu, un ar svecēm. tad mums bija jautri, šonakt nē, šonakt baismi. tā jau laikam tas bija, nevajag pa nakti ēst, tad murdziņi nerādīsies. tas viss mani šodien i novedis pie tā, ka jūtos kā govs. diez govis nesaka (kad ir tādā īpašā noskaņojumā) ka jūtas kā cilvēks? žēl brīžam, ka viņas nerunā.
|
18:54
par spīti visām tā govs īpašībām es sevi šodien savizualizēju ar ezi. ar maziem asiem zobiņiem, īsām ķepiņām, saslietām adatām un vēl nesaprotamu iemeslu pēc skotu bruncīšos. un vilnas zeķēs, ar cacu somiņu ķepās. vēl šodien es varētu būt tasmānijas velns, bez dažām viņam vien raksturīgajām īpašībām, bet varen vellnišķīgā noskaņojumā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |