|
|
|
Oktobris 1., 2005
14:00
fui. jūtos nepiedienīgi labi, par spīti mazgulētajām stundām, drusku dullajai galvai, darba kalnam pie kompja un nedaudz netīrai sirdsapziņai tiešās priekšnieces priekšā. esmu ar mieru piekrist visam, lai tikai šodien nebūtu jāstrādā. izskatīju visus draugu albumus, palasīju, ko esmu rakstījusi sensenos laikos. saēdos salami un trebu ābolus. izdzēru kafiju. piezvanīju draudzenei. 15 min pasnaudu. paspoguļojos. tagad cenšos saņemt sevi rokās, bet nu nekādi. atkal klabu. nu fui, nu!
|
15:23
no žokļu kustībām ēdot sareibst galva. un aukstas rokas. netīkas jau par to man runāt, bet brīžiem esmu kā staigājošs zombijs, kam ķermeņa temperatūra kanpi sasniedz 36 (grādus pēc celsija) un asinspiediens zemāks par kritisko zemo normu. varbūt dzīveveidu pamainīt? varbūt sākt veselīgu pārtiku lietot uzturā un atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem? varbūt vienkārši nedarīt neko?
pēkšņi uzplaiksnīja atmiņā bērnība un vecmāmiņas vārītās karpeļbiezputras smarža un garša. aukstā piena sajūta rīklē. brūkleņu zaptes rūgteni svaigā smarža. mana vecmāmiņa kartupeļu biezputru vienmēr vārīja sestdienu vakaros. tie bija vannas vakari. tāda maza, satīta dvielī, no vannas karstā ūdens sakarsusi sēdēju un ēdu to biezputru. nezinu, varbūt miedziņu skatījos. varbūt panorāmu. bet bija tik silti un labi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |