|
|
|
Septembris 18., 2005
14:57
dažreiz es jūtos kā vēstule. to uzrakstījis jau sen kā miris cilvēks cilvēkam kas vēl nav dzimis. gaidu, kad mani saņems, atplēsīs un izlasīs. pagaidām vēl plivinos, skatos, secinu, brīnos. papīrs nodzeltē, lapām malas apdrūp. bet rožu eļļa, ar ko esmu iesmaržināta, ar gadiem kļūst vēl izteiktāka. un zīmoglaka tumšāka. gribētu ticēt, ka esmu mīlestības vēstule. ka mani sagaidīs, par mani priecāsies, uz manām lapām laimes asaras lies. pie krūtīm piespiedīs. un vaļā nelaidīs. nekad.
|
17:27 - beatrixe sakreņķējusies
viensdivitrīs....deviņidesmit, tā jau kuro reizi, dziļa ieelpa, izelpa, līdz kamēr galva noreibst, neizrādīt, ka esmu nobijusies, ka man satraukums, izlikties, ka es ticu, ka būs labi. runāt mierīgā balsī, neļaut asarām tajā ieskanēties. es cenšos, es patiešām cenšos, tikai kāpēc vienmēr ir tā, ka nelāgās domas ir stiprākas kā lāgās? stulbā bāba, teiktu kāds cilvēks, pasmaidītu par manām muļķīgajām domām un aizvestu dzert šņabi. vai viskiju. vai konjāku. bet sen jau tas viss manā dzīvē ir mainījies.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |