|
|
|
Septembris 4., 2005
12:24
katram savu akmeni. ne jau to, kas uz kakla, kas traucē. vajag to, kas pie kājām, kas neļauj pacelties tur augšā, jebšu nolaisties tur, lejā. vajag to, kas pietur pie dzīves. tā pa īsto, pa smago.
jocīgā 7dienas sajūta- tā, itkā man smadzenes būt izkāpušas no galvaskausa laukā un tagad šīs tā viltīgi no malas mani vēro, nu nu, kā ta nu tiksi galā- bezsmadzeņu radījums...
|
15:21 - ej nu zini, varbūt ka arī šī manas dzīves stadija pāries un,
kaut arī smadzenes turpina ceļojumu ārpus tās vietas, kur ir to īstā vieta, šodien es zinu pavisam droši: ES NEGRIBU BĒRNUS. NEGRIBU! lai arī runājot ar dažādiem cilvēkiem par šo tēmu esmu dzirdējusi vairāk nosodošus textus kā izprotošus, vienalga, nekas mani nepārliecinās par labu bērniem (pašai saviem, citu ir pat ļoti okei).
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |