Dzīves teātris - 30. Augusts 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 30., 2005


11:48 - nakts un jūra
visapkārt melns. gaiss melns, debesis melnas, smiltis melnas un jūra melna. vien mēness atspīdums tāds sudrabains. un viļņu galotnes baltas. un mākoņi melni. tumsā visi kaķi arī esot melni. bet ūdens silts un spēcīgs. varētu uz tās mēness taciņas ūdenī uzkāpt un aiziet pie atbildēm, vai vismaz pie nojausmas par to, kas ir kas. bet nevar. es stāvu viena jūrā, viļņi mani šūpo uz priekšu un atpakaļ, pluina manus matus, nu tie būs sapūruši. priekšā man milzīgs bezgalīgs plašums, tālumā manāmas kuģu gaismas, arī tur ir cilvēki, bet es esmu viena jūrā. ar acīm pakausī manu, ka puisis jūras krastā sāk satraukties. manāmas vien viņa ķermeņa aprises. bet vienalga, patīkami ka tevi kāds gaida, kaut arī tikai ēna. laikam jau jāatgriežas, pirkstu āda ar ūdenī jau sačokurojusies. eju, bet jūra mani negrib atdot. viļņi katru soli padara grūtu, rauj un velk mani atpakaļ, dziļumā, kur ūdens silts kā piens un mēness spēlējas. bet man ne prātā padoties, mani tur gaida kāds svešinieks, neiepazīts, mums vēl daudz kas priekšā, katram atsevišķi gan, bet ko var zināt. es cīnos. es uzvaru, šoreiz, kas zin, varbūt par visām reizēm? viņš mani sagaida, ietin dvielī, piekļauj sev cieši, cieši.. stāvu ar muguru pret viņa krūšu kurvi, jūtu, kā pukst sirds. tātad nav ēna, ir cilvēks, pavisam dzīvs. saku, ka viss labi, esmu atpakaļ. viņš- ka esot nervozējis. stāvam viens otram piekļāvušies. viņa rokas mani tur tikpat cieši, kā tie viļņi, kas negribēja mani no jūras laist laukā. mani slapjie un viņa sausie mati sajaukušies, sejas cieši kopā. vērojam zibeņus, kas uzplaiksnī no visām pusēm. līdz kamēr uzlec saule, mākoņi kļūst rozā, smiltis pelēcīgas un jūra atgūst savu zilganzaļo krāsu. sākas jauna diena. kas zin, kas zin kā un kur tā beigsies...

(12 jau tēloja | patēlosi?)

13:38
cūkājamās tabletes

(3 jau tēloja | patēlosi?)

18:42
visas manas emocijas varot pēc manām sejas izteiksmēm noteikt. tā jau varētu būt. grūti ezi spilvendrānā paslēpt, grūti.

(6 jau tēloja | patēlosi?)

19:56
un tagad klusiņām uz pirkstu galiņiem uz mājām...
un klusiņām pie ledusskapja
un tad jau beatrixe dodas snaust
nevar jau dienas ritmu lauzt

(patēlosi?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba