|
Jūlijs 19., 2005
beatrixe | 11:44 - par kaķiem pie mana darbiņa viņu ir pietiekami. bet ir divi īpašie. viens tāds, kas guļ kokā, no rīta, kad atnāku, viņš tur jau ir. ap kādiem 12 viņš nokāpj, kautkurkautko apēd, tad atgriežas kokā un guļ tālāk. vakarā, kad eju prom, viņš tur vēl guļ. pa nakti gan nezinu, kādreiz būs jāatnāk apskatīt. kad bija tas ļoti karstais laiks, viņš gulēja kā tāda āda, sakabinājis katru savu divu kāju pāri zaram katrā pusē. un aste pa vidu, zaram virsū. smuki. otrs ir foršais, mīkstais. tā mēs viņu dēvējam, tāds brūni raibs, tāds, kādu es parasti iedomājos kaķi. viņš mēdz iešmaukt pie mums iekšā, kad preci atved. tad viņš izstaigā mūsu telpas, aposta galdus, ļoti pieklājīgs un cienīgs. nemaz neapvainojas, kad viņu izdzen ārā, viņam ir ļoti nopietna sejas izteiksme, nemainīga. tagad gan viņš uz mani apvainojās. ieraudzīju viņu pa logu, un nolēmu pacienāt ar gabaliņu vistas, a ko ta kaķis? paskatījās uz mani ar "es taču neesmu tāds" skatienu, pagriezās un aizgāja. es samulsu, es jau to tā nemaz nedomāju...
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |