|
Jūlijs 5., 2007
beatrixe | 13:05 man šonakt bija Pirmais Īstais Randiņš pēdējo gandrīz desmit gadu laikā. tāds, ka sarunā, kur satikies un cikos, tad es sanervozējos, nezināju, ko vilkt mugurā (jo viss, gatavojoties remontam, ir paslēpts dziļi, bet tas, kas ir, galīgi neizskatās), un tad tie mati un viss pārējais. un kad esmu gatava iziešanai, tad nevaru atrast dzīvokļa atslēgu, un tad vēl tas gružu maiss pa ceļam. bet tad, kad satikāmies, tad visi kreņķi pazuda, pagaisa, vējā izkūpēja. līdz vienam brīdim, kad sēdējām vējainā naktī ar karstvīnu rokās, un runājām, un runājām un runājam... un tad es sāku domāt. diez kāpēc tāds kolosāls vīrietis, izskatīgs, gudrs, labsirdīgs, veiksmīgs un visādi citādi Lieliskais Vīrietis, kāpēc es viņam patīku, kāpēc viņš grib satikt tieši mani, tādu pelēku, parastu, ne pārāk gudru un nemaz ar ne glītu meiteni... un tad viņš panāca to, ka es nedomāju, tas vairs nebija svarīgi. ai, bet bija vērts gaidīt tādu randiņu. tik labi nebiju jutusies kopš jau.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |