|
Aprīlis 26., 2007
beatrixe | 19:08 dažreiz ir tā, ka negribu iet mājās. sēžu te, neko nedaru, bezmērķīgi klikšķinos starp jauniem pasākumiem un veciem brūtgāniem, cenšos atcerēties un reizē arī aizmirst visu, kas bijis, bet tai pat laikā mājās gaida bezmiesiskais Ojārs un viena netīra kafijas krūze, krāmējamie plaukti un šķirojamās mantas. piecas lasāmas grāmatas gaida rindā. un divas filmas no Ļoņčika. putekļi zem gultas, galu galā. ak jā, aizmirsu. Ojārs vairs negaida, Ojāru man Ome nozaga, nosauca jauno bullīti viņa vārdā, kopš tā laika pat točas papīrs vairs nemaina dislokācijas vietu. ir tikai Zilais Lācis ar ko parunāt.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |