|
|
|
Jūlijs 9., 2005
17:52
liepājā vislabāko auksto zupu var dabūt čillipicā.
bet patiesībā es sevi smacēju. ņemos, dodu gudrus padomus cilvēkiem, ko pati neievēroju, saku, lai nemeklē jēgu tur, kur tās nav, saku, lai dzīvo viegli, lai priecājas par visu, lai neuzvelkas par sīkumiem, lai smaida, lai smejas par dzīves nejēdzībām, jo ir lietas, kas nekad nemainīsies, kas ir tik pat mūžīgs, kā kosmoss, jo nejēdzības pasaules iekārtā beigsies tikai reizē ar pašas pasaules beigšanos. ir cilvēki, kas mani sauc par fatālisti, laikam jau.
un šodien es sevi smacinu nost, es uzvelkos par sīkumiem, es raudu, jo redzu ubadziņu tepat pie baznīcas un es sāpu par viņa netīrajiem, aplūzušajiem nagiem, es eju pāri kanālam un mana sirds aiz skaistuma sāp, caur asarām. es sarājos ar viesmīli (pirmo reizi, un man kauns par to, arī tas manī sāp), es pukojos par šoferiem pie gājēju pārejas, ar smeldzi noskatos uz kāzinieku mašīnām, kas skaļi brauc garām...
visa kā par daudz. es drusku degu. un tuvojas eksplozīva vētra. esmu aizbāzusi sevi ar barību, lai manas emocijas klusē, bet šīs jau nav pirmo reizi ar pīpi manī, šīs zin, kā mani mocīt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
