|
|
|
Decembris 26., 2006
16:39
visaizkustinošākais manos svētkos bija debesis. divas naktis, katra par sevi, bet labas. pirmās- tās, kas pie omiņa un opiņa- melnas, ar mazām zvaigžņu ļerpatiņām, spožām kā bateriju gaismiņām. otras- te, pilsētā, industriālas, urbanizētas un pelēkas, bet manas, aiz mana loga, ar manas pilsētas atblāzmu. un Brīvības iela, kas aizvijas tur prom, tālumā, Grobiņas virzienā. tik daudz ko var saskatīt, ja tikai īstajā brīdī paver acis, uz augšu paskatās. šķiet, Ziemassvētkus būšu pārdzīvojusi. un kādu atklāsmi ieguvusi, kādu daļu no pagātnes atlaidusi un ko piedevusi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
