|
|
|
Jūnijs 17., 2005
18:41
šodien iedevu vienai bomžtantītei naudiņu, tik ļoti viņa bija līdzīga manai vecmāmiņai, ka man sirds sasmeldzās un asaras acīs sariesās. un tad, tramvaju gaidot paspēju visu viņas dzīvi izdomāt...
esot tāds ticējums, ka ubadziņam naudu dodot, drīkst ko vēlēties. kautkā jocīgi man tas šodien likās, vispār tāda jocīgā diena man šodien. tādās dienās nedrīkst no mājas iet laukā, visa pasaule man liekas tāda nepareiza. žēlojama? laikam jau nē, drīzāk nožēlojama...:(
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
