|
|
|
Jūnijs 22., 2006
19:04
šonakt ilgi gulēju ar plati atvērtām acīm, blenzu luminiscējošajās zvaigznītēs, kas man dzīvoklī pie sienas. logs atvērts, dzestrs un nedaudz no lietus mitrs gaiss. kaijas klaigā. lidinās gar maniem logiem, spārni švīkst un knābji klabinās. laukā tumšs. tālumā, tur, uz dienvidrietumiem, tur kuģu taures kauc. borti dun, preču kastes būkšķ. celtņi žēli čīkst, vinčas un kas nu tur vēl. mašīnas nevienādos laika un telpas intervālos grabina akmeņaino ielu zem maniem logiem. dažās no tām skan superskaļa mūzika, vienā no balsīm atpazinu Kailju Minogu. un pērkons. tāda sajūta, ka mans šizogarastāvoklis pērkonu pievilka tieši virs manas mājas. atskanot kārtējam grāvienam, logi kārtējo reizi nodreb. zibens gaismā mans dzīvoklis izliekas kā no Amsterdamas sarkano lukturu rajona, tas gan vairāk aizkaru pēc, kas sarkani, mazāk manis pašas, kas karstā laika pēc izvēlējusies sev netipisku guļasveidu. ar pērkona grāvienu skaļuma pastiprināšanos es kļūstu arvien mierīgāka, rāmāka. aitu dalīšana pa vilkiem iedarbojas un diez kāpēc es šorīt esmu pamodusies kā pavisam cits cilvēks.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
