Katrīna ir visnotaļ simpātiska dāma, bet diemžēl viņas māksla ir auksta un plakana, bezspēcīga - bez sprieguma. tā atstāj kaut kādu nepiedienīgi pašmērķīgu sadomātības iespaidu, kas ir par iemeslu tam, ka pilnīgi iztrūkst noslēpuma un nezināmā klātbūtnes. Tas diemžēl iederās šī brīža Eiropas mākslas strupceļā - sociāli reflektējošā dūksnājā, absolūti bez virzošas enerģijas un trakuma.
