Ar to remontu kā pa celmiem. Būs priekšdienām pieredzīte un ko atcerēties.
Jau tagad, kaut tas vēl nav mitējies un ne viss ir tā, kā iepriekš iedomāts, sajūtu krūtsdaļā lepnumu, ka tas ir pašas darīts. Vislielākie paldies materiālu vedējiem un tapešu brigadierim. ;)
Rīt vai parīt pasākumam tiks pielikts punkts ar grīdas krāsas otrreizēju uzklāšanu. Tak jau, protams, tonis nav īstais, ja vēlos saskaņu grīdai un mēbelēm, bet tas ir tik ļoti mans - baraviku brūnais/kausēta tumšā šokolāde, ka katrs otas vēziens tika prieka pavadīts (ok, uzbeigām bija jau zb, bet process, ne krāsa).
Celmi vai ne-celmi, bet līdz dienai, kad pekelītes tik vizinātas turp uz palikšanu, atlikušas pavisam maz. |