Hā! Tupeņlasīšanas pasākums. Gribu, gribu! Man tīk, nudien. Klusībā un varbūt arī ik pa laikam iepīkstoties, domās būšu kopā ar pārējiem, kas, neskatoties ne uz ko, riteņos Cēsis-Valmiera. It kā skumji, kaut - a bet tač' viss ir labi tik un tā, gan jau priecāšos par to, ka esmu tieši tur, kur man jābūt. Vienīgais, ko vēlētos, lai man nav pavisam jāsaskumst, klausoties atsauksmēs, jo pati nebūšu to pieredzējusi. Tāpēc, mīlīši, stāstiet man par šo te saudzīgajā režīmā. ;)
Bračka šodien visas savas pekelītes uz Merķeļa ielu atstūrēja.
Ja cilvēks, kam ir maksimāli minimāla iedzīve, var atstiept TĀDU kaudzi visa kā, man bail iedomāties, kāds vairums mantu būs manā bagāžā!! Faktiki jau arī neesmu pavisam ieziemojusies šai vietā, tāda koferu sajūta mani nekad īsti nav pametusi, bet ar mantām apaug - gribi, negribi. |