Vakar pabeidzu lasīt I. Akurateres "Manai tautai", šodien nez' kamdēļ, bet roka sniedzās A. Grīna "Dvēseļu putenis" virzienā.. Neskaitāmas reizes esmu mēģinājusi lasīt šo darbu, bet atkal un atkal to atlikusi maliņā. Varbūt beidzot ir pienācis mans īstais laiks Grīna varoņatcerei.
Akurateres biogrāfijas iespaidā netā meklēju, atradu, novilku un nu ar baudu klausos viņas iedziedātās dziesmas. Dīvaini, Akuratere taču ir tik daudzšķautņaina, bet līdz šim kaut kā sevi biju aprobežojusi tikai ar zināmajiem gabaliem, kaut gan iedziedāts ir tik ļoti daudz.
Klausos un relaksējos. |
