Ever After

Boldriks par lāčpišjāņa sapņu dzīvi
Savulaik tulkoju vairākas sērijas šim, bet tas man atkal bija tāds brīdis kā tagad, tikai daudz nevaldāmāks un bēdīgāks, un beigās kādas divas vai trīs nenodevu vispār un sanāca lielas ziepes, jebšu man pārāk nerūpēja, jo tā bija viena no tām pirmajām kontrolētās pašsabotāžas reizēm, kuras iznākums pārspēja visas ekspektācijas (ja vispār var runāt par negatīvu ekspektāciju pārspēšanu). Vairs darbus nedeva, bet bija dieviete un aizgāju tulkot pirmo grāmatu par Labirinta gūstu. Stulbi, tiesa, ka latviski nešķiras maze un labyrinth nozīmes. Man ir apmēram kvintiljards reižu vairāk domu par lietām, nekā šķiet tiem, kuruprāt esmu mentāli neadekvāts likumdošanā aizliegto vielu lietotājs, un ne visām no tām ir mūžības zīmogs, bet daudzām ir, un man pat nav jāliek lietā prāts, lai viss notiktu pats no sevis. Ja es uzrakstu, ka jūtos kā bauristokrāts, IR JĀSAPROT, ka tā ir objektīvā realitāte [manas sajūtas ir objektīvas man]. Man patiešām nekā netrūkst, tikai (cilvēku) ģimenes un pēcnācēju, taču tautumeita jau ir un kāps manās kamanās, man nav iemesla aloties, un pat lamāties vairs nav. Es varu būt Ziedoņa Ēzelītis un varu nebūt, un nevis kāpt lejā vai stāvēt kalna galā kā nolēmēts, bet uzcelt tur pili. Hopefully xanāx #fingerscrossed #blessed #nojinxpls

Velku laukā un pārdodu visu veco underground stafu, jo pašam tikai aizņem vietu, 100% vairs nebūs vajadzīgs, neinteresē, to visu iekrāju jau pirms 15-20 gadiem un kopš Elven Witchcraft (eu telox, rekur ir mana bērnības māju adrese un vārdsuzvārds, bet ko tu ar to darīsi?) slēgšanas neesmu pat lāgā cilājis, jebšu vienkārši izmest sirds un prāts neļauj.

Jo īstenībā tur ir tūkstoši, mierīgi varu vēl kādu mēnesi nestrādāt, jo pircēji ir, jūs pat neticēsiet.

p.s. pie viena duksēju savu suni Imiru; nē, tas vārds nenāk no Vladimira bez autokrātiskām ambīcijām, bet senskandināvu mitoloģijas milža, no kura nokautās miesas daļām tika radīta pasaule (visas deviņas pasaules; Midgarda tikai no uzacīm vien, how about that?)

Vecās Derības Dievs (YHWH) nav tikai prasts tirāns vai righteous evil envious motherfucker, vai kas nu tur, jo īstenībā tas ir daudz tuvāks "īstajam, patiesajam", dabai (nejaukt ar dzeju), tikpat nepielūdzams kā stihijas un "pareizs" katrā situācijā individuāli. Pravieša Ješua deificēšana un kristietība vispār bija "apustuļa" Saula projekts (izlasi bio). Tāpēc interesanti un varbūt pat likumsakarīgi, ka Romas Impērija nonāca tur, kur tā nonāca, kristietībā (= dirsā)

Pērkot mūziku Bandcamp, tev ir iespēja pie nopirktā dalīties ar īsu atsauksmi, kas izpaužas kā atbilde uz jautājumu Why do you love this album? Pie pēdējā vakardienas pirkuma tādu ierakstīju, jo tas patiešām ir bijis tik nozīmīgs manas gaumes vēsturē, ka pat nepirku par minimālajiem 50 centiem vai 1 eiro, bet nepažēloju 3.33

In 1996 or so, I was reading Robert Holdstock's classic 'Mythago Wood' for the first time and heavily perusing a back-to-back C-120 with Allerseelen's 'Cruor' and this, which complemented the atmosphere of the book so perfectly that I still can and would not get rid of that immediate mental connection. Whenever the first notes of 'Riverine' chime in, I'm instantly spirited away to Ryhope, if only for a brief spell. Since then, 'Spindrift' has been my favorite atmospheric/dark ambient album of all time

RIVERINE

( nevajadzīgs, ar mūziku nesaistīts komentārs )

1873. gadā Jānis Cimze Mājas Viesī aicina latviešus vakcinēties ne tikai ar pirmo, bet arī otro poti, jo daļa negrib potēties, saskatot šeit muižnieku un dakteru sazvērestību. Pilnu rakstu var atrast šeit

Hei, cibiņ! Sen (pirms 15 min) solītā Lāčplēša dienas viktorīna ir klāt! Atbilde jāsniedz uz vienu ļoti vienkāršu jautājumu, kas saistīts ar šīs dienas varoņa rādītāja pamatnodarbošanos, kā arī publiski izplatītāko ģīmetni, kurā viņš, proti, Andrejs Pumpurs, tautas eposa Lāčplēsis autors, redzams tērpies lepnā cara karaspēka mundierī. Pumpura dalība kaujās pret turkiem Balkānos ir "vispārzināms" fakts viņa biogrāfijā, bet viktorīnas jautājums ir šāds: Ko tieši Andrejs Pumpurs darīja Krievijas impērijas armijā? Kā jau var secināt pēc ordeņiem, šajā jomā kungs sasniedzis zināmus nopelnus. Vēl varu pateikt priekšā, ka jūrnieks viņš nebija, bet tas jau ir liels solis atrisinājuma virzienā. Kad esi izdomājis atbildi (ja neesi zinājis iepriekš), spied uz lj-cut un pārbaudi savu atmiņu un/vai intuīciju. Pareizās atbildes zinātājiem par to nekas nebūs!

( Pareizā atbilde )

Atgriezāmies ar saracēņiem no esenciāli kurmīga un gaumīga Baltās Kāpas apmeklējuma (gnidrologu nesatikām), par godu kara, invalīdu un spīdošo trīšžvaiģžņu bļembaku svētkiem* uzliku fonā beidzot to jauno LĀČPLĒSI ar Donu un citiem, ko vispār neatpazīstu, un atvēru cibu, jo biju baigi apņēmies to šajā datumā piepumpurot ar tematisku kultūrsaturu. Nez, cik daudzi ir piefiksējuši, ka Lāčplēša diena ir tā kā gandrīz speciāli pieskaņota ASV Veterānu dienai? Proti, Rīgu no krieviem tajā pēckara daudzpušu bardakā atbrīvoja PRECĪZI VIENU GADU pēc tam, kad (11. mēneša 11. dienas plkst. 11.00) spēkā stājās slavenajā dzelzceļa vagonā (tajā pašā, kur Hitlers 1940. gadā simboliskos nolūkos lika padoties Francijai) Kompjeņas mežā parakstītais pamiera līgums. Sakritība? Lāčplēša dienu Latvijā ieviesa jau 1920. gadā, kad mūsdienu sovokfanu spiedzieni par pārdošanos amerikāņiem vēl nebija baigi aktuāli, tāpēc domāju, ka nekādas sazvērestības te nav, tikai interesanta sinhronitāte.

* Ap 1935. gadu 11. novembra oficiālais nosaukums bija Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki

A horse is a horse, of course, of course. Bet vispār šī mēme man atgādināja to vietu Kastaņedas grāmatās, kur dons Huans vai dons Henāro, vai abi divi apskaidro (trollē) Karlosu, ka, jebšu absolūto Visumu radošo un aprijošo būtni burvji dēvē par Ērgli, tas īstenībā ir ļoti smieklīgi, jo ērgļi, kā tas visiem labi zināms, arī... (dirš). Analoģiski (he he), tie paši sengrieķi, kas zvaigznājā saskatīja zirgu, naksnīgajās debesīs saskatīja arī zirga dibenu. Smieklīgi? Vismaz par tēmu (autentiski)

Pat es, kuram nacionālpatriotisms kopš auseklīšu laika ir izraisījis tikai riebumu un krindž, bet idioma "nest Latvijas vārdu pasaulē" šķiet šķebinošākais vārdu savienojums ar šo trīszilbju toponīmu, esmu valsts labā izdarījis vairāk par visiem tiem urrākartupeļiem, kovidpartizāniem un "tautu", kuri nevakcinējās, tiklīdz tas bija normāli izdarāms. Viņi ir kauna traips uz savas dzimtenes baltā galdauta un vilkazobi tās rudzu druvā, jebšu paši to neapzinās, jo ir Latvijas kangaru, pašu tuvredzības, lētticības un baiļu apmuļķoti.

( Piemineklis senču dievu nodevējam )

Ja Habarovska ir Krievijas nosacītā dirsa, tad nav grūti iztēloties, kas ir Sahalīna. Mēnesi pirms pandēmijas ar lielu aizrautību izlasīju Antona Čehova Sahalīnas ceļojuma piezīmes, jebšu nekas interesants tajās it kā nenotika, bet tā jau ir no tās lasi-un-šausminies literatūras kategorijas. Apsviedīgākajiem koloniju sargiem tur bija viens tāds mēreni ienesīgs rūpals: par to, ka cara kase par katru noķerto dezertieri maksāja kaut kādas naudiņas, bet labprātīgi dezertēt neviens īpaši nerāvās, jo nav jau rezona, uz kurieni tu dezertēsi Sahalīnā, pie lāčiem? par noteiktām privilēģijām vai atlaidēm tika savervēts kāds ieslodzītais, kas organizētu bēgšanu jaunatvesto vidū un tad iepriekš norunātā vietā un laikā nogādātu tos atpakaļ brašo darba nometņu vagaru rokās. A ko tur citu Krievijas aizdirsā var sagaidīt?

Nē nu tas Poruka velis weel arween neatstājas no manīm šajā mīgklainājā rūdēnī! Kārtoju vienu plauktu un atradu salocītu A0 (nulle) lapu, ko izdrukāju kaut kādā CopyPro vienam citam baltu filoloģijas B daļas triecienkursam par Blaumani pie vienas no Ievām Kalniņām (tās trakākās). Laikam sekojot nez kādām jaunākajām konferenču tendencēm, viena no kursa prasībām bija t.s. "stenda prezentācijas" sagatavošana, jo acīmredzot literatūrzinātnes studentēm stenda prezentācijas solījās būt neatņemama akadēmiskās un profesionālās nākotnes sastāvdaļa. Kursa aprakstā tā arī bija sacīts – "A0" –, par ko pabrīnījos, bet beigās izrādījos vienīgais lohs, kas to ņēmis nopietni, jo vairumam kolēģu bija vai nu A1, vai pat A2 formāta stendu prezentācijas (vienai bija A3 lol). Bet tas jau nekas. Apkopoju un uzmaketēju tādu norm tālaika lobstermateriālu, kam ar literatūrzinātni gan sakara visai maz, bet ar dzeltenās preses slejām papilnam, jebšu pasniedzējai nebija iebildumu un pēc prezentācijas katrs dāvanā saņēma šo bezjēdzīgo ķieģeli. Vēl atceros, ka divās komandās bija jāstāda krustvārdu mīkla par Rūdi (kurā jāietver vismaz viena atsauce uz kursa ietvaros apmeklētā viņa un Jaņa Rozentāla memoriālajā dzīvoklī redzēto) un mana kontribūcija tai bija vārds KAŽOKS, bet jautājums ~ kāds ar Blaumaņa nāvi pastarpināti saistīts eksponāts tur atrodas? He he, kažoks atrodas

A0, baby: Blaumanis & Poruks: nesaskaņu hronoloģija
(ar vienu aušīgu neuzmanības kļūdu Poruxa nāves (!) datumā)

Karagājiens uz Ēģipti nebija vienīgais Musolīni pompozais žests. Viņš Hitleram bija drusku tāds kā Lukašenko Putinam.

Jācer, ka vēsture atkārtosies un Valoģja nošausies savā bunkurā, bet Baķku bečebešņiki piekārs kājām gaisā pie viņa jobanā dvarec ņezaļežnosķi.

Suņus gan varētu atstāt dzīvus

1940. gadā 27. februārī J. Balodi iesauca Latvijas armijas obligātajā karadienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. Karadienesta laikā viņš strādāja par ķīmiķi-analītiķi Kara ministrijas Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas laboratorijā.

1944. gada 2. augustā J. Balodi mobilizēja Latviešu leģionā. Ceļā uz fronti viņš dezertēja un slapstījās līdz 24. septembrim, kad fronte pārvēlās pāri Meņģeles pagastam.

Šo nezināju.

Studentiem J. Baloža piparotie joki patika. G. Zaķis, vēlākais pazīstamais koksnes ķīmijas pētnieks, atceras viņa padomu studentēm: „Ja jums, cienījamās dāmas, gadītos dvīnītes, tad dodiet tām vārdus Entalpija un Entropija un aiciniet par krusttēvu veco Balodi.”

Ak šis nepagurstošais Sīzifa darbs ar juristiem...



#coup #tawta #kovidafera #genocids

Uzzinu_pēdējais: Bībeles iedzimtā grēka doktrīna (cilvēka patriekšana no Ēdenes dārza) īstenībā esot viena no versijām mītam, kas apraksta Neolīta jeb Jaunā akmens laikmeta revolūciju. Visai ticami, jo tas taču arī izskaidrotu to, kāpēc kreacionisti dod mūsu planētai vairāk vai mazāk tikpat gadu (6000–10000), cik pagājuši no laika, kad homo sapisiens pārstāja klaiņot, vākt un medīt, kļuva par vietsēdi, ieviesa mājlopus un sāka apstrādāt zemi, liekot pamatus mūsdienu civilizācijai un visām no tās izrietošajām laimēm un nelaimēm.

Krievijas Ārlietu ministrija savos sociālajos tīklos pilnīgā nopietnībā izplata šādu video. Gandrīz varētu teikt, kā tur tie sazvērestībpapagaiļi, vēstures pārrakstīšanas mašīna go brrrrrrrr

Ļeņins, Putins, Harkonens. Kaut kas tiem Vladimiriem ir kopīgs

Tulkoju kārtējo arheoloģiskas ievirzes seriālu un kā vienmēr uzzinu daudz jauna un interesanta. Piemēram, Bībelē visai neglaimojoši aprakstītā Sodoma, visticamāk, gājusi bojā virs Nāves jūras eksplodējot meteorītam (kaut kas līdzīgs Tunguskai '1908), kas sodomītus burtiski izsmērējis pa sienām, sprādziena izraisītais cunami saindējis augsni ar sāli, tāpēc konkrētā teritorija 700 gadus nav tikusi apdzīvota, u.t.t. Bet stāsts nav par to. Lokalizācijas nolūkos nācās pārlasīt 1. Mozus grāmatas 19. nodaļu, un man metaforiski atkārās žoklis. Iesaku ar to iepazīties katram Svētajos Rakstos dibināto "tradicionālo" ģimenes vērtību aizstāvju dubultmorāles pētniekam. Pasakas kodols gan jau vairumam ir labi zināms -- Ābrams pierunā Dievu nenopostīt Sodomu uzreiz, bet dot iespēju atrast tajā vismaz desmit tikumīgus cilvēkus. Tad nu Dievs sūta turp divus eņģeļus, kurus vietējie tūlīt grib "iepazīt" (tipa, izvarot), bet Ābrama brāļadēls Lats uzņem pie sevis, vietā izvarošanai piedāvājot abas savas meitas-jaunavas (pirmais psc), jo viesmīlība, saproties, pirmajā vietā. Tālākie 20 panti apraksta visu to sāgu ar sēru, uguni un Lata ģimenes bēgšanu, bet pēdējie (30--38) ir otrs megapsc -- abas minētas meitas nespēj tikt pie vīriem, tāpēc uz maiņām piedzirda savu supertikumīgo tēti un ieņem no viņa dēlus, kuri vēlāk kļūst par ievērojamiem jūdu ciltstēviem. Te tev nu bija tradīcijas! Labi, ka vismaz Kabala neinterpretē rakstus burtiski, bet, nez, kādu morāli šajā saskata tie, kas to dara?

Es vainoju kristiešus pie tumšajiem viduslaikiem.

Man patīk Urtāna projekts ancientsites.eu, bet ne tas, kur viņš to housto (Austrālijā?) Tik lēni...