Gauja

Nov. 11th, 2021 | 01:01 am
music: The Cybermancer Diaries: Helloween_2k21 shortlist



Darbā, kā jau vēlējos, vieni vienÄ«gi Kurmji, tāpēc Å”odien atļāvos ļauties Kurmja dzÄ«ves aicinājumam, proti, doties ārpasaules eksplorācijā, ko allaž aizrautÄ«gi atbalsta gan abi saracēņi, gan MDFD. Devāmies uz Carnikavu sleÅ” Gauju, proti, no C burta pāri Gaujai pa jauno zilo gājēju tiltu paralēli dzelzceļam lÄ«dz Gaujas stacijai, tad pa JÅ«raskrasta ielu lÄ«dz Gaujaskrastam, un tad jau gar to arÄ« lÄ«dz paÅ”ai Baltijas jÅ«rjai. BrÄ«niŔķīgs pastaigas marÅ”ruts ar episkām ainavām, kuram pielÄ«dzinot, Lielupes ieteka Vakarbuļļos zaudē vienos vārtos, jo, pirmkārt Gauja ir vismÄ«tiskākā Latvijas upe, kas ne vien tek gar daudzām cieÅ”i mÄ«tiskām vietām, bet čūskainÄ«bas ziņā piekāpjas tikai Ogres lÄ«kumiem un lÄ«kločiem, bet tāpēc, ka, salÄ«dzinot ar Gauju, Lielupe ir, atvainojiet, Ä£eodēzisks pimpis, kas tupa taisnvirzienā iepisies jÅ«rā, kur pavasaros stumj savus ledājus, gāžot priedes un graužot krastu, kas pēdējo piecu gadu laikā kļuvis nestaigājams.

Pie Gaujas ietekas jÅ«rā pirmoreiz redzēju tik tuvu krastam augoÅ”us bērzus (metrus piecus desmit no viļņiem), neticami maz cilvēku (nevienu) un neticami daudz roņus (varbÅ«t pat desmit), kas izskatÄ«jās ļaujam Gaujas straumei nest tos atmuguriski (atpakaļ?) no upes jÅ«rā, ik pa laikam ienirstot un atkal pabāžot virs Å«dens galvas te pa vienam, te pa diviem vai trijiem reizē. Tas bija kaut kas, vienÄ«gi grÅ«ti nofotografējams fenomens, jo saule jau bija norietējusi.

Pēc tam atpakaļceļā satikām iepriekÅ”minēto mana 1/2 SibÄ«rijas haskija, kurÅ” nebÅ«t nav lapsa, vārdamāsu, gājēju tilts uz Carnikavu kosmiski zaigoja mazām gudrona zvaigznÄ«tēm un uz tā sabiruŔās vÄ«tola lapas likās māksliniecisks ietves segumu izdaiļojoÅ”s elements. Uz atvadām aplÅ«koju sakņupuŔā tautas varoņa skulptÅ«ru Carnikavas parkā, nospriedu, ka jānoskaidro, kuram tautas varonim (spriežot pēc pleciem uzmestā apmetņa tas bija tautas varonis) tā veltÄ«ta, un tad jau devos mājup atpakaļ pie saviem pateicÄ«gajiem kurmjiem un suareÅ”iem, jebÅ”u par sakņupuÅ”o varoni drÄ«z aizmirsu un pievērsos citiem varoņiem, kā arÄ« nevaroņiem

Attēlā: saracēnis Raita II, samojeda Mares un haskija Tora meita, Gaujas ieteka Rīgas jūras līcī

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


Nov. 10th, 2021 | 07:23 pm

Ģimene Peru atklāj, ka viņu Sibīrijas haskijs nemaz nav suns. Pavisam, neparastu pieredzi piedzīvojusi Maribela Sotelo un viņas ģimene Peru, kas savās mājās paņēmusi Sibīrijas haskiju mazuli. Laika gaitā atklājies, ka tas nebūt nav suns.

Savukārt es, pavisam, neparastu pieredzi piedzÄ«voju Å”odien Gaujā pie Gaujas, kur pirmoreiz satiku dzÄ«vu suni (un suņa saimnieku, no kura to uzzināju), kuru sauc tāpat kā manu vecāko suni, kurÅ” toties ir 1/2 SibÄ«rijas haskijs (un arÄ« satika visus iepriekÅ”minētos), jebÅ”u laika gaitā, pavisam, nav apstiprinājies, ka nebÅ«tu suns, un ir pat laidis pasaulē vēl septiņus suņus (kuri nu jau ir 1/4 SibÄ«rijas haskiji, jebÅ”u tomēr 4/4 suņi). Tas bija interesanti arÄ« tāpēc, ka kaut kādā ziņā sasaucās ar pavisam lÄ«dzÄ«go vārda jautājumu Å”odienas vārdu apmaiņā ar cibas lietotāju pavisam, kura, pavisam, nejauÅ”u apstākļu sakritÄ«bas dēļ gan ir satikusi tikai iepriekÅ”minētā 1/2 SÄ«birijas haskija dēlu (1/4 SÄ«birijas haskiju, 1/4 samojedu un 1/2 Å veices ganu suni, jebÅ”u, pavisam, 4/4 suni).

Ā, jā, tas Peru feikais haskijs izrādījās lapsa. Andu lapsa. Izlasīju jauns.lv

upd. Atvērnu nākamo ziņu un tur izlasÄ«ju, ka Bauskā vietējos tramda lapsa, kuras atbaidÄ«Å”anai paÅ”valdÄ«ba pilsētniekus aicina radÄ«t troksni. The foxiness thicknessss

Link | Leave a comment {7} | Add to Memories


Nov. 8th, 2021 | 08:44 am

Pirmdienas ir manas dzimÅ”anas dienas. Å o sāku ar krāsns iekuri, diviem pukstiem cviesta sibā, triju minÅ«Å”u "peldi" bangojoŔā jÅ«rā pulksten astoņos nulle vienā, un tagad esmu imÅ«ns kā pret kovidu, tā kriÅ”jāni! #gowimhoof #fuckreligion #virinātājugenocÄ«ds

Link | Leave a comment | Add to Memories