viss jau sākās autoostā,kad kāds puisis "vīra dūšā" nāca ar mani iepazīties. viņš ilgi nevarēja saprast,kāpēc es neatbildu,pat paskatījās uz manām rokām un secināja,ka laulības gredzena pirkstā nav.nu neko,turpināju ignorēt un viņš aizgāja. kāda laime,ka man ar viņu sanāca braukt uz Rīgu. dzert viņš turpināja arī autobusā. balss viņam diezgan skanīga,jo viss,kas tika runāts autobusa aizmugurē,bija dzirdamas arī priekšpusē. pie Raganas šis brašulis izlēma,ka dabas saucieni ir pārāk spēcīgi un gāja pie šofera,lai viņš izlaiž to iztukšot pūsli. šoferis to nevēlējās darīt,tāpēc tika dēvēts "skaistos" vārdos. kādus 20 km pie Rīgas šoferim laikam apriebās dzērāja draudi un viņš apstājās. tiesa gan čalis uzreiz saprata,ka šoferis viņu negaidīs,kas viņu ne pa jokam sadusmoja. tā nu viņš nolauza autobusam tīrāmo slotiņu.šoferis izkāpa no autobusa un nu jā-tika iekaustīts.neizskatījās,ka kāds no autobusā esošajiem vīriešiem steigtos palīgā nelaimē nonākušajam autobusa vadītājam.arī "brašuļa" draugs atteicās iet nomierināt biedru. varmācīgais čalis tika atstāts uz ceļa un mēs laimīgi varējām turpināt ceļu. Juglā "brašuļa" draugs burtiski nogāzās man pie kājām un paskatījies uz augšu vien noteica : "Gandrīz nožāvos! " vispār jau vārdiņš "gandrīz" tur bija lieks :D
jauks brauciens.