dīvaini lasīt vecās skype sarakstes.viss,kas tika teikts,tika tā arī domāts.bet kā ir tagad?tagad ir savādāk. mainījies uztveres līmenis. tas tomēr bija par ilgu.tagad es to saprotu,jo zaudēt nācās vairāk.
tas ir kaut kāds joks? (: pamodos no rīta ar sauli sejā un smaidu uz lūpām.nu nevar būt,ka tas ir viņš.es jau vienmēr esmu kritusi uz puišiem,kas man absolūti neder,bet tas pievilkšanās spēks ir mistisks.kas to būtu domājis (:
un man ir apnicis skriet pakaļ cilvēkiem.ja nav,tad nav.kāpēc gan man mužīgi būtu jāmeklē kāds risinājums,ja no otras puses nav reakcijas?protams,būt par cietēju Tev vienmēr ir padevies ;) tikai Tu jau to noliegsi (: ja Tev nevajag,tad arī man ne.gana.tā teikt-izvērtējam prioritātes.
man nekad nav patikuši pārlieku pašpārliecināti puiši,varbūt tāpēc es viņus vnk atšuju.bet varbūt man vnk bail doties uz priekšu,jo jauns sākums būtu vecā beigas.