Domas mainās ik pa brīžam,bet šī ir nobriedusi pavisam! es neaiziešu-nē,tas būtu vieglākais (jāpiebilst,ka laikam arī, savā ziņā, labākais,bet es nevēlos kā labāk-es zinu,ko vēlos-beidzot!),es palikšu un cīnīšos,dīvaini,bet mana iekšējā balss saka,ka tas būs pareizi! neviens man to nevar aizliegt!un tas par ko es cīnīšos nav vis mīlestība,bet gan cilvēks un izpratne. es to no sirds vēlos. vienu iespēju ir pelnījis katrs,es vēlos saņemt savējo :) nemeklēšu tevi,zinu,ka tu pats atnāksi.es gaidīšu ,jo zinu,ka ir tā vērts-sajūtas ir tā vērtas. pacietības mērs man ir pietiekami liels.
bet tagad jāturpina dzīvot :) tik daudz darāmā.