ilgi lūdzu,lai man pietiktu spēka,bet nu es zinu,ka pietiks :) pagātne nav jāaizmirst,bet nederīkt tai ļaut dzīvot tagadnē.jāiztaisno pleci un jānokrata tā roka,kas mani cītīgi cenšas spiest pie zemes.ja dzīve sit pļauku ,pagriez otru vaigu? nedomāju gan! es pagriežos un aizeju ;)reizēm tas ir labākais,ko var darīt