un naktī bija viens brīdis,kad gribējās piecelties un aiziet-viss bija gana.gribējās kliegt un spārdīties. saukt,ka tas nenotiek ar mani.atkal tā muļķīgā sajūta,ka kaut ka nav kātībā,tikai tagad vairs nevar saprast kas. nevar saprast uz kuru pusi skriet-varbūt prom,varbūt ne.viens nolādēts vāveres ritenis,kuru es vairs nevēlos,trīs gadus notikumi atkārtojas pēc līdzīga scenārija-zūd interese par filmu,jo beigas jau var nojaust.tās ir tuvāk kā jebkad agrāk.un zini-man pat vairs nav spēka izlikties,ka man nav vienalga.