urn:lj:klab.lv:atom1:baskaajis baskaajis baskaajis baskaajis@inbox.lv baskaajis 2004-02-25T19:23:10Z 2004-02-25T19:23:10Z urn:lj:klab.lv:atom1:baskaajis:1195 2004-02-25T20:07:00 2004-02-25T20:07:00 2004-02-25T19:23:10Z 2004-02-25T19:23:10Z Sen man nav bijis tā, ka, kaut ko izlasot, gribas to kārtīgi izlamāt. Nesen gadījās pašķirstīt <a href="http://www.udar.s5.com/0.htm">Удар Русских Богов</a>. Pat pēc tā svārstījuma par homoseksuālo Jēzu, citplanētieti Ehnatonu, žīdu-masonu sazvērestību, etiopiešu priesteru pēcteci Puškinu un Ļeņina žīdu vectēvu-dedzinātāju es negribēju lamāties. Bet nu tas laiks ir pienācis. Piecpaddsmit minūtes pašķirstot grāmatu, es guvu spilgtu iespaidu par šīs grāmatas sižetu, stilu un jēgu. Un tagad es to gribu izgāzt uz citiem.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Inga Karlštrēma "Zem viena lietussarga", R:Atēna, 2004.<br /><br />Fakti:<br />1) autore ir 1987. gadā dzimusi latviete (tas ir 16 gadus veca);<br />2) grāmata ir viņas pirmā (protams);<br />3) tas ir romāns vēstulēs (oriģināli);<br />3) tā ir par e-mīlestību;<br />4) pirmo.<br /><br />Tas vien jau izsaka gandrīz visu. Bet vēl ir ģeniālais stils. Ģeniālais stils īpaši spilgti izpaužas rakstnieces pašas iespraudumos starp vēstulēm. Nevaru atturēties no neliela citāta: "Lote gulēja gultā un skatījās griestos. Īstajā, reālajā dzīvē nekas smaida vērts nebija noticis, bet viņa smaidīja. Viņa sev jautāja: "Kā var iemīlēt cilvēku tikai caur vārdiem?" Bet laikam viņa mīlēja viņu par to uzmanību, ko viņš viņai veltīja. Varbūt!" Kāda urbānā vientulība! Kāda cilvēka iekšējās pasaules pašpietiekamība! Kādi intertekstuāli citāti (un vārds tapa miesa)! Kāds pasaules dualitātes atspoguļojums! Kādas šaubpilnas ciešanas! Kāds nevarīgas, nogribējušās pubertātes murgs!<br />Visa grāmata sastāv no meiliem un SMS. Iespraudumi kopā savācas pāris lappušu garumā. Bet tad meili arī ir kvalitatīvi. Mūsu sieviešu dzimtes varone (par sievieti viņu tiešām nenosauksi) raksta ar daudzpunktiem. Lielā skaitā. Pēc katra otrā teikuma. Ja ne pasaulē, tad noteikti Latvijā šai grāmatai noteikti pieder rekords daudzpunktu ziņā. Es neatceros, kurš teica, ka jo vairāk rakstiniekam daudzpunktu, jo sliktāks rakstnieks, bet varbūt tas bija Ziedonis.<br />Desmit minūtes lasot cibu par šo pašu tēmu var atrast labākus literārus darbus. Interesantākus un patiesākus. Rukšānes murgus vismaz bija interesanti lasīt kā wannabe postmodernu porneni, bet šī grāmata ir tik nožēlojama, ka tur nav pat par ko ņirgāties. Tā nav pietiekami stulba, lai būtu interesanta. Tā ir vienkārši garlaicīga. Bet moderna tāpēc, ka virtuāla.<br />Ā, sižets? Cik nu sapratu 15 minūtēs: sabojāšu prieku tiem dīvainīšiem, kas vēlējās lasīt, un pateikšu, ka beigās viņa Mīlestībā Viļas, jo Vīrietis (t.i., otrs nogribējies pusaudzis) viņu pamet. Un viņa kopā ar Vīrieša Māti (šajā punktā es tomēr aprēcos) izlemj, ka visi Vīrieši ir Maitas. Bet joprojām Mīl. urn:lj:klab.lv:atom1:baskaajis:818 2004-02-19T18:05:00 2004-02-19T18:05:00 2004-02-19T16:04:45Z 2004-02-19T16:04:45Z Vakar naktī (skaidrā!) ienāca prātā ideja melnbaltai sirreālai īsfilmai.<br />Tātad sākas ar klasisko ainu: vecis uz lauka kaut ko grābj/kaplē. Fonā, protams parastās depresīvās, vēju appūstās debesis. No tuvplāna kamera lēnām atvirzās un redzam, ka kaplis/grābeklis arī ir cilvēks. Tuvplāns: grābekļa pirksti ar aplauztiem, drusku asiņojošiem nagiem ieurbjas zemē. Ja gribam depresīvu filmu, pieliekam šim kadram kādu slieku. ;)<br />Vecis noslauka sviedrus, nospļaujas (tuvplāns) un dodas mājās. Ceļi dubļaini, tāds postapocalytic wasteland tips. Mājas. Sienas var būt/nebūt no ķermeņiem, bet galds noteikti. Un karote arī. Ēd cilvēks, teiksim, zupu, no kāda cilvēka rokām ar cita cilvēka roku.<br />Pēc kāda laika vecis nomirst. Viņš tiek noguldīts uz ratiem (divi cilvēki veļas uz priekšu, uz viņiem vēl kādi divi). Aizvests uz kapsētu, ielikts zārkā (interesanti varētu attēlot). Un aprakts. Uz kapa uzlikts krusts. ;[ Beigas: kamera lēnām attālinās un redzams, ka mājiņa ir sala bezgalīgā cilvēku - krustu laukā.<br /><br />Piebildes: mēbeles/instrumentus var ietērpt melnā triko, lai uzsvērtu atsvešinātību. Var arī atstāt parastā apģērbā simbolikas dēļ. Ja gribam intelektuālu filmu, iemetam kādas atsauces uz Fellīni, Fromma pētījumiem par nekrofiliju, kādu nekaunīgi arhetipisku tēlu (tikai ne veča animu, tas būtu pārāk optimistiski), kādu Bībeles citātu, varbūt kādus Pitagoriešu stila prikolus ar skaitļiem un cilvēku figūrām. Un nemēģiniet domāt par tualeti, tā šajā filmā neiederētos. urn:lj:klab.lv:atom1:baskaajis:520 2004-02-18T18:23:00 2004-02-18T18:23:00 2004-02-18T16:27:15Z 2004-02-18T16:27:15Z Pāris dienas šeit lurkojoties iespaids palika kā no <a href="http://groups.google.com/groups?hl=en&lr=&ie=UTF-8&oe=UTF-8&group=alt.suicide.holiday">alt.suicide.holiday</a>. Visiem sāp, visiem problēmas nežēlīgās, visi viens otru mierina. Tiešām retas sakarīgas lietas (pārsvarā māxlinieciskas). Un, protams, journali, kurus varētu raksturot kā "Piecēlos. Nomazgājos. Aizgāju gulēt.", citējot Marku Tvenu.<br />Kopumā interesanti... urn:lj:klab.lv:atom1:baskaajis:471 2004-02-18T16:26:00 2004-02-18T16:26:00 2004-02-18T14:53:13Z 2004-02-18T14:53:13Z Sēžu lasu Annu Ahmatovu <a href="http://ithil.mcst.ru/~igor/akhmatova.html#0051">šeit</a> un humora pēc Aizpurietes tulkojumā. Nedaudz nokavējies viņas tematisks dzejolis par jaunas, skaistas dzīves Cibā sākumu:<br /><br />***<br />С Новым годом! С новым горем!<br />Вот он пляшет, озорник,<br />Над Балтийским дымным морем,<br />Кривоног, горбат и дик.<br />И какой он жребий вынул<br />Тем, кого застенок минул?<br />Вышли в поле умирать.<br />Им светите - звезды неба!<br />Им уже земного хлеба,<br />Глаз любимых - не видать.<br /><br />Doma vienkārša: bija laiks, kad talantīgi cilvēki rakstīja tādus tekstus un tas šķita normāli, nevis sentimentāli, pārspīlēti, siekalaini/asaraini/ar citiem šķidrumiem saistīti.<br />Arī man.