| Klusa ideja... |
[19. Feb 2004|18:05] |
Vakar naktī (skaidrā!) ienāca prātā ideja melnbaltai sirreālai īsfilmai.
Tātad sākas ar klasisko ainu: vecis uz lauka kaut ko grābj/kaplē. Fonā, protams parastās depresīvās, vēju appūstās debesis. No tuvplāna kamera lēnām atvirzās un redzam, ka kaplis/grābeklis arī ir cilvēks. Tuvplāns: grābekļa pirksti ar aplauztiem, drusku asiņojošiem nagiem ieurbjas zemē. Ja gribam depresīvu filmu, pieliekam šim kadram kādu slieku. ;)
Vecis noslauka sviedrus, nospļaujas (tuvplāns) un dodas mājās. Ceļi dubļaini, tāds postapocalytic wasteland tips. Mājas. Sienas var būt/nebūt no ķermeņiem, bet galds noteikti. Un karote arī. Ēd cilvēks, teiksim, zupu, no kāda cilvēka rokām ar cita cilvēka roku.
Pēc kāda laika vecis nomirst. Viņš tiek noguldīts uz ratiem (divi cilvēki veļas uz priekšu, uz viņiem vēl kādi divi). Aizvests uz kapsētu, ielikts zārkā (interesanti varētu attēlot). Un aprakts. Uz kapa uzlikts krusts. ;[ Beigas: kamera lēnām attālinās un redzams, ka mājiņa ir sala bezgalīgā cilvēku - krustu laukā.
Piebildes: mēbeles/instrumentus var ietērpt melnā triko, lai uzsvērtu atsvešinātību. Var arī atstāt parastā apģērbā simbolikas dēļ. Ja gribam intelektuālu filmu, iemetam kādas atsauces uz Fellīni, Fromma pētījumiem par nekrofiliju, kādu nekaunīgi arhetipisku tēlu (tikai ne veča animu, tas būtu pārāk optimistiski), kādu Bībeles citātu, varbūt kādus Pitagoriešu stila prikolus ar skaitļiem un cilvēku figūrām. Un nemēģiniet domāt par tualeti, tā šajā filmā neiederētos. |
|
|