Kad gribās...

1patriicija@inbox.lv — Tue, 23 Oct 2007 09:24:20 GMT

Esmu par slinku, lai paņemtu klēpī un apmīļotu..

1patriicija@inbox.lv — Thu, 16 Nov 2006 21:27:28 GMT

Dievs sodījis cilvēkus, radījis vīrieti un sievieti. Sievietei nekas cits nav prātā, kā izrādīties, cik ļoti tai neinteresē būt medījumam, bet vīrietis tik ļoti vēlas būt PATS, ka aizmirst par sevi.
Sods būt šeit, meklēt paiku, domāt, ko vilkt uz rumpja. Sievišķis, taurē, ja nav ko rīt par ko nopirkt, vīrīšķis-ja nav ko rīt. Jebšu pieriebjas, ij aizvelk katrs uz savu pusi, labākajā gadījumā pavisam. Un ta nu visi ņieburi atsprakšķ vaļā! Kā pilnmēness naktī, raganas možas, ievilina punčainos , aptin ap pirkstu,aizlaižas, smej. Pašas par sevi.
Reizēm, kāda nots, balss vai skats pēc mājāam iesmaržo. Tumsā, cauriem pirkstiem gar sienu pēkšņi jūt-tuvu! Klupiens. Viens. APkārt čalas, Ziemassvētki, ģimene, dāvanas! Ņurdz, murdz! Griežas, viss. Viens. Viens. Tukšas miesas, neīsti svētki, neīsti mērķi. Priecīgi dāvināt, vai prieks , ka tas ir beidzies.Jo sievai "atkal nav ko vilkt mugurā", vīram "atkal tas viss jāklausās!".
Tāds sods. Elle. Kā Margarita, ņemu Meistaru un aidā, mierā.

1patriicija@inbox.lv — Wed, 15 Nov 2006 23:47:50 GMT

Ticu vairākām dzīvēm. Paralēlām.
Mājas. Darba. Uzdzīves.
Moš Dievs un sātans ir divi vienā?

domas

1patriicija@inbox.lv — Tue, 26 Sep 2006 09:01:51 GMT

Iestādīju ābelītes,bet, kad tās izaugs, dzīve jau būs beigu pusē. Kāda jēga stādīt, ja augļus var plūkt,kad esi ar vienu kāju zārkā? Vo.

kamasutra

1patriicija@inbox.lv — Thu, 21 Sep 2006 07:24:54 GMT

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/82742

Ja šo "jutekliskuma mācību"ieviestu mūsdienu skolās, eh, būtu jāsāk ar skolotājiem.

priex

1patriicija@inbox.lv — Wed, 20 Sep 2006 09:49:59 GMT

Prieks par cilvēkiem, kuriem nav vienalga~~~~~kā es dzīvoju, ar ko nodarbojos-vai ne/nodarbojos, kas mani interesē-ne/interesē, kā audzinu bērnus, ne/audzinu, prieks, esmu ievērota! Mazā miestiņā jaunas asinis, pat "Barbaras", "Marijas Klāras" vairs nestāv klāt!

1patriicija@inbox.lv — Tue, 19 Sep 2006 14:25:18 GMT

Raudiens nāk, tiko gājusi bojā mana klases biedrene, uzbrauca virsū uz gājēju pārejas! viss, muļķīgi.

1patriicija@inbox.lv — Mon, 18 Sep 2006 19:31:12 GMT

Aizzz slinkuma sevi riebju.

1patriicija@inbox.lv — Mon, 18 Sep 2006 07:21:19 GMT

Nu aizķērās man tā trakā izklaide ar iepirkšanos. Nevaru vien iedomāt, ko pie mums vispār tirgo, tik dārgi ij lēti humpaļi, nekā kam aci piemiegot uz dārgo naudu, iegādāt.., veļu kaut cik, tik tā~

1patriicija@inbox.lv — Thu, 07 Sep 2006 13:21:13 GMT

Šams jau bija aizmirsts, ij kad atgriezos, nekas te nav mainījies.
Esmu pārvākusies uz savu "Pasaules malīnu". Adsele. Mana muiža ir Staļļmeistarmāja. Viss ir- gan pulksten's bez rādījniekiem, gan magazīns apukšā, kur kādu slikta vīna buķeli iegādāt, pretī spocīgas drupas, veci oši, lejā Gaujīna. Dzimtene jau nav liela, ja vēl 21 gs ievelk pusmetru platās sienās, smalki. Štukoju tik kā lai iztiek bez riģipšiem, nu ne kā nesanāk grieztos caurumus savādāk aizlāpīt!

1patriicija@inbox.lv — Wed, 22 Mar 2006 10:28:41 GMT

nu ko vārās..

1patriicija@inbox.lv — Tue, 21 Mar 2006 15:02:31 GMT

esmu

Dienas kļūs garākas, gaisma ilgāka..

1patriicija@inbox.lv — Fri, 23 Dec 2005 22:37:54 GMT

Piparkūkas cept man patīk, ja nerausta
Jau laiku atpakaļ, iepirku māla rūķīšus, šudraba nieciņus, darinātus mūsu pašu jaunmākslinieku pirkstiņiem, pašūdināju mazus maisauduma maišēļus , skaisti izšujot katram vārdiņu..pašai prieks.., un ceru citiem ar. Būtu jau pati ko no māla izķepinājusi, bet laiks galīgi aizmirsis par mani.

1patriicija@inbox.lv — Thu, 24 Nov 2005 08:44:32 GMT

Paķēru siltu jaku līdz un devos prom. Lai tie intelektuāļi ij sevis varenie iet pa gaisu! Gribu ar lapsiņu un rozi. Viena jau novītusi, izdīga nākamā, ij nosala.

Dalailama, hmm

1patriicija@inbox.lv — Tue, 22 Nov 2005 10:52:03 GMT

"Ja mūsu attieksme pret materiālajām vērtībam un bagātību ir nepareiza, tas var novest pie pārliecīgas piesaistes lietām, mājām un dažādiem citiem īpašumiem, kā arī galu galā pie nespējas just apmierinātību. tādā situācijā cilvēks, vienmēr palikdams neapmierināts, vēlas aizvien vairāk un vairāk. Savā ziņā viņš tad ir tiešām nabags, jo ciešanas, ko izraisa nabadzība, ir saistītas ar vēlēšanos kaut ko iegūt un izjūtu, ka tas nav iespējams."

" Runājot par vēlmju vai iepriecinājuma objektiem un materiālo labklājību, budusma literatūrā minēti pieci virzieni, kuros tiecas mūsu vēlmes: formas, skaņas, smaržas, garšas un taustes izjūtas. Tas, vai šīs izjūtas jūs dara laimīgus, apmierinātus un priecīgus par esošo, vai arī, tieši pretēji, izraisa ciešanas un neapmierinātību, ir ļoti atkarīgs no tā, kā jūs tās uztverat ar prātu. Mūsu izturēšnās ikdienas dzīves situācijās ir svarīgs faktors, kas nosaka, vai šīs izjūtas rada patiesu un paliekošu apmierinājumu vai ne. Un attiecībā uz prātu visbūtiskākais ir motivācija."

Kailie koki

1patriicija@inbox.lv — Thu, 17 Nov 2005 13:19:37 GMT

Tagad ir tik skaisti, tik tāli var redzēt!!Katru kalniņu-bedrīti, katras drupiņas! Kad vakarā satumst, koki tik spocīgi ķēmojas, liekas paķers aiz rokas. Daba ir kaila, tik nokautrējusies...cenšas jau iepīties miglas segā, bet neizdodas noslēpt savus jaukumus.

Tēva tantes dienasgrāmata.

1patriicija@inbox.lv — Thu, 17 Nov 2005 10:04:53 GMT

Jau bērnībā mīļākā nodarbe bij līdīt visos iespējamos pakšos, pagrabos, graustos.Ij itin bieži kūņojos pa vectāva mājām, kuras daļēji čigānu nodzīvotas, pilnas ar senču krāmiem, veciem žurnāliem, grāmatām-zelta bedre tādai atkritumu vācējai, kā man. Tā atronīju intresīgu burtnīcu, savas radnieces dienasgrāmatu, lasīju ij smilkstēju aiz laimes par atradumu. Meitene 20-tos gados, strādāja par mūzikas skolotāju, mācījās pie prof. Kalniņa klavierspēli, ij smeldzīgi jūsmo par 18-to novemberi, spēlējot salonā maršu par godu Latvijai. Naivās, ij kaislās mīlas ilgas, aukstās vecāku-bērnu attiecības, līdzcilvēku apraksts. Bieži ņemu rokā melno-nodzeltējošām lapām, ar zīmuli rakstīto dienasgrāmatu un nespēju noticēt, ka ir bijis cilvēks ar jūtām , savu dzīvi, a tagad ir palikusi tikai šī liecība...Meitene, kura pat iedomāties nevarēja, ka kādreiz kāds lasīs viņas noslēpumus . Varbūt muļķigi. Tomērt šī diena viņai daudz ko nozīmēja..., laikam jau vairāk, nekā man.

Rainis

1patriicija@inbox.lv — Thu, 17 Nov 2005 09:40:30 GMT

Nav man pie viņa patikšana. Daži graudiņi tā nekas...

Ik smilšu graudiņš jūrā reiz no plūsmas
Top augšup izskalots un sauli redz.
Un tūksots krāsās izkliedz savas jūsmas---
Un es?

Man attausa Gaisma.

1patriicija@inbox.lv — Mon, 14 Nov 2005 21:08:31 GMT

Apķēru priedi un klausījos vētras auros.SPĒKS.
Jūra sakulta balta. Kad nomierināsies, atkāpsies, būs atronamas visādas dāvaniņas.
Man jautāja pamatskolā - kas vēlos būt - es atbildēju - par jūru vai Neaizmirstulīti.
Nav cerību, moš tikai par dadzi vai latvāni.
Nav mīlestības. Sātana izgudrojums. Ij Dievu arī Tas izdomāja, lai musinātu prātus. Jokupēteris baigais. Es jau gandrīz noticēju.

1patriicija@inbox.lv — Thu, 10 Nov 2005 13:33:20 GMT

Mani visi pametuši, man bēdīgi.., draudzenei atbrauca vīrs no "sapņu zemes" - Īrijas, i ōtra arī precībām gatavojas. Nezinu, kamdēļ gan..,vārdu sakot, viss reizē notikās, jopcik, ko tagad man iesākt, kā pie sasistas siles:)?! Sēžu /lasu mājā, ar nemaz nav slikti..mjā, tik slikti jaw naw!

sprigulīši

1patriicija@inbox.lv — Thu, 10 Nov 2005 10:46:12 GMT

Ehh, kādu zirgu puisi savaņģot uz rīta kapiju? Mārtiņdienā zostēviņi jāķer , moš?

1patriicija@inbox.lv — Thu, 03 Nov 2005 13:53:43 GMT

Ehh, iesim ar draudzenēm kādu glāzīti iemalkot, ij paķiķināt,muļķīgi..,vejdzēja kur aizšmaukt.., a nekā...

1patriicija@inbox.lv — Wed, 02 Nov 2005 08:45:21 GMT

Nuss, šitais jau izskatās pēc "dzīrēm mēra laikā", tāds laiciņs, a ļaudīm deguni aš pa zemi velkās, ļoti nepatīkami skatīties.., "rudens depresija.." Tpu! Vot, var taču sevi žēlot, riebj.., zemi rakt, tā lūk!!!Ij nebūs nekādas depresijas, laika čīkstēt par nepiepildītiem sapņiem, muļķības!!!Toč ņergas, zobinu rokā nevarētu noturēt!!Kauns!Latvji vēl saucoties!!:))))))A nu ka, marš no datoriem nost ij matiem plivinoties pa bānīša logu uz Jūrmalu vaj pat kur tālāk!! Jā.., tik tāds sīkums, darbs..., brr, strādāt gribas, bet negribas strādāt..

1patriicija@inbox.lv — Sat, 29 Oct 2005 09:22:10 GMT

Aij, es nemaz neesmu ...es neesmu tur, kur rupjības , tukšums,kur cilvēki ir ļauni, samaitāti.., es paņemu iz dzīves labāko, apkārt man ir cilvēku labākās daļiņas, un man pofig, kas tam tur citā pusē.., vienalga..., es redzu cilvēku skaistu..kamēr viņš tāds ir.., kad nav, tas kļūst neredzams, vaj es - akla.

viss

1patriicija@inbox.lv — Fri, 28 Oct 2005 14:01:35 GMT

Dikti jaw apnicis .. nafig visus kompjus izmest ārā.., bet ar kādu gudrāku takš jāparunā..