urn:lj:klab.lv:atom1:barcelonapieklājīgi vārdi neskatoties acīspieklājīgi vārdi neskatoties acīspieklājīgi vārdi neskatoties acīseillina@inbox.lvpieklājīgi vārdi neskatoties acīs2019-01-17T20:04:00Z2019-01-17T20:04:00ZSaldās brokastisurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:366422019-01-17T21:59:002019-01-17T21:59:002019-01-17T20:04:00Z2019-01-17T20:04:00ZŠodien ejot pa to mazo šķērsielu, pa kuru es parasti eju, tad kad eju uz turieni, kur ceturtdienās eju, man ļoti sagribējās nogulties garšļaukus uz slidenās žļurgas, iemērkt seju netīrajā kūstošā sniega peļķē, ieelpot to ledaino sniegūdeni savās plaušās un nomirt, pirms kāds pamana.Spogulī skatotiesurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:365062018-11-04T23:45:002018-11-04T23:45:002018-11-04T21:46:31Z2018-11-04T21:46:31ZNe man kas bijis, ne būs. -V.Belševicanāctuvākurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:360712018-07-15T00:49:002018-07-15T00:49:002018-09-11T15:25:15Z2018-09-11T15:25:15ZNē, nē, nē. Iemīlēties man tagad neder. Man ir lietas, kas jāizdara. Lūdzu, beidzfmlurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:357692018-05-11T20:57:002018-05-11T20:57:002018-05-11T17:58:56Z2018-05-11T17:58:56ZNedaudz muļķīga, nedaudz saldsērīga, nedaudz izmisusi, nedaudz ko tur vairs, nedaudz smieklīga, nedaudz traģiska sajūta, kad saprotu, ka es jau dekādi daru lietas tā, kā man nemaz nenāk par labu.<br />Gluži pretēji, gluži pretēji..urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:349672018-03-30T23:27:002018-03-30T23:27:002018-03-30T21:06:56Z2018-03-30T21:06:56ZDzīve sāka iet downhill uzreiz pēc piedzimšanas pa lielam. Un man pat nevar piesiet melodramatismu, man redziet ir īsts iemesls. Mana stulbā galva pret ķieģeļu sienu šķiet laba ideja. Man visādas muļķības ir šķitušas laba ideja un tomēr nepamet uzmācīga sajūta, ka neesmu gana daudz muļķības darījusi. Visi riski ir bijuši ļoti rūpīgi izvērtēti un nez vai maz saucami par riskiem. <br />Un es goda vārds nezinu, ko es jūtu. Es tikai zinu, ko es domāju un kā par to visu parunāt, uzrakstīt, pajokot. Spocīgi.Aukstas rokasurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:341972018-03-17T23:37:002018-03-17T23:37:002018-03-17T21:41:01Z2018-03-17T21:41:01ZDzīve mani nogudrina. Kopš neticu Dievam tā ir vēl bezjēdzīgāka. Jā, dažreiz brīvības sajūta reibina, bet lielākoties vienkārši riebjas un raudāt gribas un iekrist akā.Nēurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:339592018-03-15T00:08:002018-03-15T00:08:002018-03-14T22:12:56Z2018-03-14T22:12:56ZIegāju Tinderī pēc gada pārtraukuma. Vīlos. Es neesmu gramatikas naciste, bet ja 35 gadus vecs vīrietis raksta meitenei kā meitenej, un otrs izmanto emoji ar stilīgajām saulesbrillēm pēc katra teikuma, es nevaru. Sveicināta vecmeitība, mana nolemtība. Nevajadzēja laist vaļā J, idiote es esmu..urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:336022018-03-14T14:59:002018-03-14T14:59:002018-03-14T13:00:20Z2018-03-14T13:00:20ZEs gribēju būt iemīlējusies un Tu gadījies pa ceļam.urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:324072018-02-10T22:56:002018-02-10T22:56:002018-02-10T21:09:52Z2018-02-10T21:09:52ZJa Tu mani gribi, Tev tikai jāpasaka. Šī riņķošana vienam ap otru, protams, ir nervus kutinoša un man arī brīdis pirms bieži patīk vairāk par pašu brīdi (kas ja tā padomā ir absolūta traģēdija), bet lieta tāda, ka nav vairs daudz laika palicis. Neatkārto manas kļūdas. Es gribu Tavu plaukstu man ap kaklu un manas rokas Tavos matos un to gaismu spēli, kad pēcpusdienas saule iespīd Tavā guļamistabā caur žalūzijām un atsitas pret skapja spoguļdurvīm. Ātrāk lūdzu, jo beigās es tomēr izvēlēšos karjeru, un Tu izvēlēsies mājas, un visiem sāpēs.ffsurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:321122018-02-07T22:46:002018-02-07T22:46:002018-02-07T20:54:17Z2018-02-07T20:54:17ZTurklāt mans optimisms visā šajā jautājumā ir stipri nepamatots, bet tomēr nejūtās kā naivums, bet kā dzelžains miers. Aizdomīgi, varbūt nereālistiski? Neveiksme mani nogalinātu, tāpēc varbūt jāsāk tai gatavoties? Man grūti peldēt pa straumi, jo man besī tās virziens, tad jau labāk noslīkt, bet vismaz vēlamajā virzienā.xoxurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:319872018-02-07T21:53:002018-02-07T21:53:002018-02-07T19:56:33Z2018-02-07T19:56:33ZLabi, lielais biedējošais lēmums ir pieņemts. Drošības labad nodedzināju tiltus, lai pēdējā brīdī neiedomātos pārdomāt.preci maniurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:316492018-02-05T23:25:002018-02-05T23:25:002018-02-05T21:32:08Z2018-02-05T21:32:08ZVēl viens bijušais saderinājies. Patiesībā pēdējais bijušais un laikam vienīgais bijušais, kurš vēl nebija saderinājies/apprecējies. Es neskumstu pēc viņa kā tāda, jo mums nebija pa ceļam un es biju tā, kas pārtrauca attiecības. Taču nostaļģējos par to vieglumu kas bija ar viņu, cigaretes, alkohols un viņa smaids un perfektie mati un tas kā viņš uz mani skatījās, kā viņš mani iepazīstināja kā savu ar neslēptu lepnumu, tā it kā es būtu, kas tiešām vērtīgs, un visvairāk es ilgojos pēc tā kāda es pati toreiz biju. Tik.. aizrautīga. Dzīva. Tomēr ir sajūta, ka visi kārto dzīves un izvēlas pārīšus un pusītes un sirsniņas, kamēr es guļu stikla kalnā komā.ourn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:314352018-02-05T15:59:002018-02-05T15:59:002018-02-05T14:00:34Z2018-02-05T14:00:34ZVisi cilvēki ir īpaši, bet es tomēr reāli esmu īpašāka par dažu labu..urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:312002018-02-04T21:24:002018-02-04T21:24:002018-02-04T19:27:09Z2018-02-04T19:27:09ZEs sapnī nu jau trešo reizi esmu tik zvērīgi dusmīga, bet tā līdz saknei, tā ka viss vārās un es kliedzu uz apkārtējiem necenzējot neko. Tā kā dzīvē nekad neesmu jutusies vai uzvedusies.urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:303952018-01-29T01:10:002018-01-29T01:10:002018-01-28T23:15:04Z2018-01-28T23:15:04ZEs līdz galam nesaprotu vai es esmu pašpietiekama un pašpārliecināta, vai es tikai tā uzvedos. Un tik pārliecinošā manierē, ka šitais vienas emancipētās sievietes šovs man iet uz urrā. Es sajūsmā laužu krēslus tukšā zālē.urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:299712018-01-26T00:59:002018-01-26T00:59:002018-01-25T23:04:19Z2018-01-25T23:04:19ZMans sarunu stils sāk līdzināties viviskecijai. Viņi ļaujas, bet varbūt tomēr nav godīgi.urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:297532018-01-23T23:04:002018-01-23T23:04:002018-01-23T21:04:14Z2018-01-23T21:04:14ZUn tomēr iedzērusi es jūtos labāk. Bīstams fakts.urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:295252018-01-23T20:53:002018-01-23T20:53:002018-01-23T18:55:04Z2018-01-23T18:55:04ZEs vienmēr saucu cilvēkus pilnajā vārdā. Nevaru ciest, kad skaistu garu vārdu pārveido par kaut kādu bērnišķīgu, samazinošu diminutīvu.Hurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:292932018-01-21T01:46:002018-01-21T01:46:002018-01-20T23:46:42Z2018-01-20T23:46:42ZTu nemaz neesi mainījies. Tu izskaties tāpat kā toreiz, pirms pusotra. Acis, balss, smiekli. Es pati jūtos jaunāka par pusotru Tavā klātbūtnē. Elektrizējoši būtu piemērotākais vārds. Vienā brīdī mani pārņēma tik stipra vēlme mesties ceļos Tavā priekšā, ka sabijos, ka to arī izdarīšu.urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:291492018-01-16T23:04:002018-01-16T23:04:002018-01-16T21:11:00Z2018-01-16T21:11:00ZIr tikai viena neskaidrība. Vai Tu mani sāpināsi tagad, vai Tu mani sāpināsi mazliet vēlāk? Man piestāv mazohisms, Tev piestāv sadisms. Mēs esam perfekts pārītis, katliņš vāciņš bļin.Hurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:287262018-01-12T22:36:002018-01-12T22:36:002018-01-12T20:41:47Z2018-01-12T20:41:47ZGāh vīrieši. Kā var vienā īsziņā pateikt burtiski vismīļāko lietu pasaulē, ko man jebkad kāds ir teicis, toties uz nākošo atbildēt ar vienu vēsu vārdu? Mixed signāli tā ka man jūrasslimība metas, un es nesaprotu vai to pirmo īsziņu es pati izdomāju vai. Bet nē tur tā ir un ir skaistākā lieta mana dzīvē.xxxurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:285562018-01-12T20:23:002018-01-12T20:23:002018-01-12T18:31:28Z2018-01-12T18:31:28ZEs vienkārši kaut kā neesmu piemērota šai dzīvei. Man pietrūkst kaut kā. Man nav pareizā ekipējuma. Es triecos pa šoseju bez tiesībām mašīnā bez drošības jostām vai spilveniem.-urn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:282292018-01-08T21:14:002018-01-08T21:14:002018-01-08T19:18:44Z2018-01-08T19:18:44ZLietus lāses smagas uz autobusa pieturas oranžajiem, agrāk zaļajiem, pēc noplukušās krāsas spriežot, jumta. Bet man sajūta, ka lāses pil pa taisno uz manām smadzenēm, ielāso smadzeņu rievās un tad notek lejā pa kaklu, tirpas pa visu ķermeni. Visapkārt cilvēki, kaut kur skrien, viņiem ir kur skriet, viņus kāds gaida. Un es te stāvu, un man nedaudz nelabi no tā cik viena es esmu.Murgiurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:280132018-01-02T22:08:002018-01-02T22:08:002018-01-02T20:09:56Z2018-01-02T20:09:56ZMani noteikti vairāk vajā nevis izdarītās kļūdas, bet gan neizdarītās, garām palaistās iespējas.Yurn:lj:klab.lv:atom1:barcelona:275732017-12-29T14:00:002017-12-29T14:00:002017-12-29T12:05:50Z2017-12-29T12:05:50ZTev acīs bija ierakstīts, ka salauzīsi manu sirdi, sabradāsi un tad aizcirtīsi durvis tā ka apmetums no sienām nobirs kā smalks sniedziņš negaidīts jūlija dienā. Banāli, banāli, bet tiešām. Tavai kreisajai varavīksnenei ir tāds mazs zelta krāsas plankumiņš, kripatiņa, kas šķiet īpaši iemirdzējās tad, kad Tu runāji par lietām, ko mīli. Piemēram savu tēti un mammu un māsu un lauku mājām, ko atjaunoji ar, īsti nesapratu, kaut kādiem konkrēta gadsimta darbarīkiem, nevis mūsdienu instrumentiem. Vēl neilgi pirms Tu teici, ka Tev esot bail no manis dažreiz. Sasmējos, nedaudz pat sajutos lepna, ka es takaja vsja takaja raz takaja tagad saprotu, ka tas absolūti nav tas, ko es gribu, lai otrs jūt, bet tad laikam jau bija par vēlu, ko labot. Mūsu attiecību, manu ilgu tramvajs bija iegājis stabilās sliedēs un es atteicos redzēt, kur tās ved. Ai, lai vai kā, es biju apmāta, tas ir skaidrs, par Tevi vien domāju, darbā, pa ceļam uz darbu, pa ceļam uz mājām, uz nakti, no rīta. Es vairs neatcerējos kā domāt par citām lietām. Tas tā, runājot par cik nožēlojama es palieku, kad salīmējos. Ārēji ne, bet iekšā, iekšā es esmu tik trausla un jūtīga, ka riebjas.