| nevērtēt?! |
May. 5th, 2008|10:34 pm |
|
tā ja! braucu pa daiļajiem Kurzemes plašumiem, fonā viegla, liriska un neuzbāzīga melodija it kā es vienkārši slīdētu. koki, mežs, viss zaļš un sulīgs. sirdī tāda viegla sajūta. un tā - nodegu kkur pludmalē pie jūras vienās biksītēs. precīzāk man nodega tikai sejas vaigi. pārējais vnk tā. >< ok. ha, atpakaļ ceļš bija kā uz bērēm, jo domāju par to - cik gan ilgi mana dzīve būs atkarīga no kāda cita. mūžīgais jautājums. bērnībā tie noteikti ir vecāki, pēcāk - šefs darbavietā utt un tā visu dzīvi. nebrīnos, ka pat vecumdienās, ja tās vispār pienāks, es nebūšu pati par sevi. iespējams invalīda krēslā ar karotīti mani baros kopējs, māsiņa vai kāds veselīgāks, jaunāks rada gabals. |
|