|
Jan. 21st, 2007|09:43 am |
Droši vien šie arī ir mēsli, ko teikšu, bet man arī ir ienācis tas prātā un, pieticīgi izsakoties, ne reizi vien :(
Vienīgais veids, ko esmu atradusi kā ar to sadzīvot ir skatīties dziļāk. Izkopt redzēšanas dziļumu (gan uz citiem, gan uz sevi) Kā tajā Sent-Ekziperī teicienā, ka īsti mēs redzam tikai ar sirdi(var jau būt, ka jau novazāts teiciens, bet...banālas patiesības varbūt ir banālas tikai tāpēc, ka ir patiesas)_ Un, jā, tas nepavisam nav viegli, jo prāts mūžigi visur grib iejaukties, vērtēt, kritizēt.
Dzīve ir ciešanas (piekrītu šai budisma vienai no pamatnostādnēm). Un to dēļ arī cilvēki izturas kretīniski, runā mēslus, taisa mēslus un tādā garā līdz sajaucas ar tiem un nespēj vairs īsti sevi nošķirt no šiem netīrumiem. |
|