Keita

guļu bez pulsa un seja kā nolupusi maska, bet viņi tik un tā prasa, lai ceļos, tā pieņemts, tā esot pareizi, tā visi atzīstot par labu
ceri par mani, lūdzu ceri par mani
Tu brīnies, nu jā, kam gan es to prasu, bet es lūdzu, ceri arī par mani. Kāpēc? Nu tāpat vien. Nav vairāk vietas? Labi, jā, ir jau labi
Viņiem ir bail un tev arī, kaut sastāvdaļās maini

Tas notika sen, tik sen, jo mūsdienās jau pasakām neviens vairs netic, pūķi valda un princeses sajūk prātā, bet trešie tēva dēli paši no vājprātīgo torņa bēg, bet reiz, reiz, reiz bija, reiz bija ne tikai zila zāle un zaļas debesis
bet līdzēt tur nu vairs nekādi nevar, rai tai tā
Orfejs spēlē miega dziesmu, čuči saldi, mazulīt
ko mēs tagad darīsim, pelni izkaisīti vējā
pielaid uguni, lai svilst, sadeg liesmās zili zaļās un dzeguze nedziedās, vakar jau krogū aizkūkojās, paņēma pie dziesmas
bet gudri vīri tik tukšus salmus kuļ un teic, ka visu, visu saprotot
še zāles tev, še tabletīte tev, patiesi tā būs labāk
nāc līdz jāņtārpiņus sist, tur, tur aiz horizonta vēl daži rēgojās
sniegs birst kā putoplasts

es nudien varētu nospēlēt princeses lomu. Jūs neticat? Nu jā, zvaigznei ir jābūt pievelkošai
Paliekoši