June 20th, 2007

• Pasaulē viss ir līdzsvarā un par latviešu izpalīdzību
• 6/20/07 10:11 am
• Vakar man atkal gadījās vecā nelaime ar ieslēgtajām auto gaismām. Aizgāju līdz auto, lai dotos uz orientēšanos un čušš...divu dienu laikā akulumators bija nolēmis pieteikt streiku. Nu neko darīt - nācās meklēt palīdzību. Gāju pie viena, nav viņam vadi. Gāju pie otra, trešā, ceturtā - nevienam nav vadi.
  Problēmas risinājums - jādodas uz tuvāko benzīntanku. Tikai piemirsu piebilst, ka Rīgas centrā nav tāda lieta kā "tuvējais benzīntanks", ir tikai "tuvākais", kuru var labākajā gadījumā sasniegt 10 minūtēs sīkā riksītī. Domāts darīts - izskrēju turpu šurpu un biju pie sava auto nu jau apbruņojies ar visiem vadiem.
  Un tad sekoja labākais. Ieraugu stāv man blakām mašīna ar kaut kādu vīru iekšā. Pieeju klāt jautāju vai viņš nevar palīdzēt iedarbināt auto. Viņš paskatās uz mani un neko neatbild. "Nu labi, nav no runīgajiem," nodomāju pie sevis. Piegāju pie mašīnas, atrāvu kapotu, pieliku vadus un gaidu, kad šis piebrauks. Viņš nekustās. Pastāvu, pagaidu - nekā. "Varbūt viņš krievietis un nesaprot mūsu mēlē," atkal nodomāju un gāju pie viņa vēlreiz. Bet ko šis, iedomājieties? Aiztaisa lagos, paripina mašīnu desmit metrus uz priekšu un turpina stāvēt. Es pat pirmajā brīdī apstulbu. Kaut ko tādu negaidīju.
  Vēlāk gan gāja labāk, palīgi atradās. Džekam gan bija jāieskrien tuvējā mājā pēc mantām, tādēļ viņš atstāja savu auto uz 15 minūtēm iedarbinātu, lai palādējas mans akulumators, kamēr pats aizgāja savās darīšanās...kaut ko tādu arī nebiju gaidījis.
  Jā, pasaulē viss laikam tomēr ir līdzsvarā. Izbaudīju lielisku piemēru 5 minūšu laikā parastā otrdienas pēcpusdienā.
• 0 jau teicasaki tu arī