baltā

Kad klāt nav mana mazā superīgā vīrieša es nevaru atrast sev vietu, visu laiku garlaikojos...


Sodienas Martā (tas tāds kārtējais žurnāls) intervija ar manu mīļo māsīcu:
"Lita atcerās dienu, kad bērniņu dzemdējusi viņas māsīca. Bija sajūta, ka visu māku un protu. vadīju dzemdības savai māsīcai līdz pat izstumšanās periodam, pēc tam aizvedu viņu uz dzemdību zāli, pasaucu otru vecmāti, kas strādāja tālāk, bet pati laidos lapās, jo man rokas un kājas bija kļuvušas ļenganas, asaras bira un šķita, ka nemāku vairs neko..., aizkustinošo brīdi atceras Lita"

Un par šo aizkustinošo momentu es uzzinu no žurnāla :)