Dauzīju galvu pret grīdu, tad pret sienām, tad izgāju uz balkona pastāvēt aukstumā...Nosalu nācu iekšā...Iekrītu gultā...Mēģinu neelpot...kliedzu, imitēju raudāšanas vaimanas...Un devos tālāk pie tās nolādētās ķīmijas...Inese šodien apžēlojās pār mani un atdeva man Emeritas Lūkinas bildi.Viņai ar tur bija, kas uz sirds...Varu derēt viņa stāstīja par savu suni vai par to kā kartupeļu pankūkas jācepj...Esmu ķīmiķu meita un tā ir likteņa ironija;)Bop;x u;uj bldbvgk,hjkxtghjgjzgfmzrmfurujtkyo7.7l tjguk .ytuitz,tuk,tc gkj,gujkt ,kir