Es vienmēr klusēju, kad vajag runāt...Tik daudz nesaku, bet vēlāk viss izšķīst...Nevaru es paciest siltumnīcās augušos bērnus...Viņiem mani nesaprast...Mani saprot "komunistu" bērni.Ar viņiem arī brāļošos.Zane lasa Remarka "Dzīvības dzirksts".drostala ņemās ar Cibiņu.Inka kūko un tēlo karūsu.Viņai jau jāapzinās, ka viņa tāda nav.Gaisa šeit noteikti nav.Vēl algebra, bet es jau dodos uz citiem medības laukiem.Bet man blakus sēž Zane.Nebiju sportā ar leegal zem kāpnēm runājos.Ļena runā savā akcentā, Indras derdzīgā balss.Lauras smiekli.Edgars un mašīnas-kā vienmēr.Didzis viļņveida kustībās viļņojās.Mamma sākusi ar mani runāt.nolādētās otrās dienas.Vakar skrēju uz kori, es mēģinu visu harmonizēt...he...pēc tam jau dziedāju tik haotiski cik prasīja...Atkal gribas rakstīt par Sediju...Kad es tevi radīšu tik īstu, vai pastāvi?