Patiesiibas nav ne kripatinjas...Pasaule sludina caur elektriibas vadiem taisniibu...Miilestiibaa ir tikai bauda...Lauliiba ir shkjeerslis pasha dziivei...tici visam kas celj tevi augstaak par visu...klausi savai sirdij...

Bet es negribu ticeet tam ka miilestiiba ir tik leeta kaa to pasniedz pasaule...Ka lauliiba ir tikai shkjeerslis pasha dziivei...Es neveelos ticeet saviem speekiem...Jo kas gan esmu es naaves priekshaa...Es nespeeju dziedinaat ne atgriezt mirushos,ne teikt veetrai esi raama...Neko es nespeeju...Pat savu dziivi liidzsvarot es nespeeju...Vai tad es varu teikt esmu kungs paar savu dziivi...Ja attiistos ne no sevis atkariigs...Pat laiks neapstaajaas ja es to veeleetos...Vai lai es ticu tam ka mani glaabs reinkarnaacija...Tad jau es labaak luudzu liidzcilveeku sevi glaabt...Ko tik cilveex neizdomaa...Mees visi kaadreiz buusim vienaa liinijaa seedinaami...laikam no vienliidziibas mums ir bail...Tad es seedeeshu blakus slepkavaam un maukaam,gudrajiem un filozofiem,izgudrotaajiem un gariigi slimajiem,cieteejiem un egoistiem,dzeeraajiem un liekuljiem...es buushu vienliidziigs ar vinjiem visiem...