Migels apbrīnojams un tikai daudzināms.Viņš ir mani apbūris...cilvēks, kurš bija kā vējš bez mērķa,brāzās pa ceļiem un neceļiem...ņemdams vairāk no dzīves nekā tai spēj dot...Dzenies pēc vērtības ko pats pēc tam samīda un atmet kā nevajadzīgu...Tu, kurš apņēmis nāvi par līgavu..Tava sirds, kas sapelējusi un spēj tikai ņemt...Tik auksts un bezjūtīgs...Uzzinādams par mātes nāvi, tu nodevies bezrūpībai, ne žēlabai...Tevi sauca par nolādētu bezdievi...Tev blakus viss dzīvais aiziet bojā, bet iegūsti tu vēl vairāk ilgu...Ar slepkavām, vergiem,nodevējiem,badacietējiem,izvirtuļiem, prostitūtām tu brāļojies...Pats palikdams viens savā riebumā pret visu...Tu slepkavo nevainīgos un vainīgos...Tu nogalini tēvus un brāļus...Sievietes dēļ tevis iet nāvē....Bet tu neesi nevienam to lūdzis...Tu esi lepns, pamatoti iedomīgs,neatvairāms, ļauns, bezjūtīgs, drosmīgs...Cilvēki tevi nolādē...Viņa mīlestība ir lopiska, kas nemodina cēlas jūtas tieši otrādi pēc tās viņš jūt nožēlu...Nemierīgās asinis dedzina viņa miesu,Viņš nedrīkst degt bezdarbībā...es varētu turpināt un turpināt...

sagapo