Viss ir normāli, varētu teikt skaidri un labi. Tāpēc nav īsti ko rakstīt.
Darbs nāk par labu.
Šausmīgi skumīgi varētu būt, ja tā padomā, jo ir situācijas, kas viltīgi sakombinējas tādā secībā, ka


Es gribētu kontrolēt visas


Nevis liktenis vai apstākļi, kuru rezultātā neapznātā līmenī rodas emocijas, bet es. Griba. Brīvība justies un dzīvot

Nevis liktenis




Es saskatu līnijas, kas vijas ap potīti un velk pa taku
Tā kā staipeknis, bet es tam neļsušu izaugt, neāušu mani tur aizvilkt,













Tagad sev oficiāli saku, ka es esmu spējīga dzīvot un radīt labāku dzīvi.