Dīvaina sajūta, kad pēkšņi viss ir par velti, viss ir noorganizēts, nejutos pelnījusi. Paldies, ka atnācāt (?) taisni gribas samaksāt biedrunaudu, negribas justies parādā...
no otras puses vai var izjust gandarījumu vienmēr? un ko tad ja tu ieguldi darbu, laiku un nekā? ne gandarījuma un jāga pievilkta aiz matiem un ja nu cilvēkiem nāk par sliktu tāda leiputrija.
līderi ir tie kas riskē, nevis šaubās, viņi pieņem puspatiesību par absolūtu un rīkojas, tie kuri grib dzīvot saskaņā ar visu un visiem, nedara neko - balansē starp būt un nebūt, lai neviens neiedrošinās pateikt, ka viņi ir vai nav.
reizēm sajūta ir slikta tāpēc, ka zinu neesmu savā vietā.