Nez vai attiecībām ar otru cilvēku vienmēr ir jābūt pārbaudījumam, kad viņš tikai no tevis prassa un prassa un ņem un pieprasa, atsaucoties uz to, ko ir tev devis, bet es nespēju to noliegt un nespēju novērtēt. Ko darīt, ja esmu egoiste? Un ja man tā jājūtas, tad laikam jāmainās.. Vienmēr tikai man jāmainās - tā bija slikta piezīme. Un es tur neko nevaru darīt - tās negatīvās sajūtas nāk no sirds.
Nu uzrakstīju, bet kas no tā labāk? Man nepatīk, ja pārmet par vienām lietām, kad iemesls ir pavisam cits. Un jā es zinu gan, ka man vajadzētu uzklausīt, bet es vairs vispār neklausos - tiešām nav interesanti - jo - NETIEKU galā. Vispār jau muļķīgi kavēt savu laiku, risinot visādas neatrisināmas muļķības. Ko pateikt - jāmācās dzīvot!!!