Tā, kā man nav nekādu talantu, nekad nav bijuši, vienmēr esmu bijusi ļoti vienkārša, varbūt tāpēc man vienmēr ir un ir bijuši tādi krāsaini draugi. Dažreiz neesmu sapratusi, kā esmu starp visiem tiem krāsainajiem cilvēkiem iederējusies, jo nu es jau vienmēr esmu tikai es. Neesmu māksliniece, fotogrāfe, dzjeniece, mūziķe u.d.c. Un pat hobiju man nav! Liekas, ka tāds tukšums vien esmu. Bet nezinu kāpēc man ir viņi, cilvēki manā dzīvē. Visi satiktie un jau aizmirstie, visi kuri, joprojām ir, tikai mazāk kontaktējamies. Visas dzīves pieredzes un dzīves kļūdas, tās arī man.
Un tad es iedomājos... ja jau reiz man nav nav nekā no tās krāsainības vai talantiem, varbūt man būs iespēja būt labai mammai, varbūt tas arī ir bijis tas, kā man ir trūcis un, ko es esmu meklējusi?
Ah, velns viņu zina.. :)
Un tad es iedomājos... ja jau reiz man nav nav nekā no tās krāsainības vai talantiem, varbūt man būs iespēja būt labai mammai, varbūt tas arī ir bijis tas, kā man ir trūcis un, ko es esmu meklējusi?
Ah, velns viņu zina.. :)