Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Es nesm gulējusi otro nakti. Un otro dienu. Tas, kas es izliekos, ka guļu, tas, ka es meloju sev, ka guļu. Tas ir cits.
Es neavru. Neviens jau īstenī'ba neredz, ka es esmu sabrukusi... Tik skatīties citiem sejā un viegli smaidīt sejās. Es murgoju. Un cerība, ka var piecelties no murga, tiek salazuta, jo atverot acis, nekas nepazūd, tikm palike vēl grūtāk. Man bail. Man ļoti, ļoti bail.

Kā vēlētos atrast tādu mūziku, kas nerada nekādas emocijas. Kuru klausoties gribas vien lidot tai līdzi , nedomājot par to, ka lidojuma laikā tu satiksies ar kādu no pēdējo dienu ļaunākajiem murgiem.

Bet. nav. Jo ik katrā mūzikas skaņā es sajūtu savas emocijas. Savas negatīva emocijas. Jo labo ir tik maz, ka liekas, ka drīz es nejutīšu arī tās.

BET TĀ NEVAR TAČU, NU ! NEVAR!