zrnkl's Journal

8:47pm:

savvaļas riekstos mans nogurums pagura pret lipīgo virsmu man bija vēlīns celītis piedurknē snapstījās ar labu ornamentu smaku lavierēja mani atpakaļ, es biju gredzens, ko nevar novilkt un sasniedza lielo masu manas pavēles bija vairākas reizes man iešāvušas skriešanai noderīgo.

8:50pm: no sliekas mani atskalināja, mani iedarbināja, man lika strādāt un kārties vadzī un deliverēt. man bija radiators un plāns iet vannā man bija krāns pa kuru nāca ūdens bet tas bija tvaikā skalojās aromatizēts sindroms ar paipalu olām un gribojēdova auskaros droši tērzēja aumaļas. un brezents sasēja mūs plaukstā un saspieda aumaļas ar gaismas palīdzību un darīja stājas manevrus saraustus prusaku acīs un tagad to visu bija iegaumējis radikālais grupējums hamas un daudzi bija viņu ievēlējuši par braslas cietuma pavēlnieku un gavilēja, kad no tā bija palicis tikai apvalks un savāds luksuss.

8:56pm: es nevaru nogulties uz pariktēm jo uz ausīm spiež radiators un aknas un tagad kad man mazā māsa sasita radiatoru un atnesa man nāsis atpakaļ uz augšējo stāvu manas piespiestās nāsis bija vairākas reizes saminstinātas un gavilēja ka nedod man piedošanu gavēt.

9:03pm: man no groza bija papīrā pārdots un laminēja manas izstaigātās takas siltā autobusā pa mitru ceļu traucās priekšējās lampas ne pārāk ātri jo es ar savu resno pakaļu bremzēju ātrumu un daļēji manas papes miesas bija apvārdotas nelikties ne zinis par skolnieku pasēm un mazajām somiņām skaļajām balsīm ikdienas džungļu dziesmām un paīra valdi ko kokos sastāda mana atgriešanās.

9:08pm: dienasgrāmata mani nemaz nepieminēs savā pirmsnāves vēstulē un kad viņš nomirs tad jau viņš vairs neko nepieminēs un viss būs beidzies un nebūs viņš mani pieminējis it kā nezinātu par manu esamību un lieks būs tas vārds ko mums kopā pateica špicbuks un darīja arī lietas ar nācijas kartēm saspīlētām iekšā biruma grādos un tajā visā manas papīra kārbas bija saspicētas ausu aizbāžniem priekšā un manas bises bija vajātas ar lieliem lindrakiem. man nekad vēl nebija tā ieradies prātā sastiprinātiem lindrakiem, ka manas bises bija vairākas reizes mani pametušas aptumsuma klātienē un tagad mūs visus birums saspīdināja. es neavaru konrkētību atzīt.

9:21pm: akāciju parkā uguns deg, būs jāuzlauž. un man sāpēs no rasas notraustās trauslās asaras ko man piedēkli pieēdušamies bija jākrauj grēdā un jālamā par visiem stīvajiem gudriniekiem pārblīvētā ainava, kad no steigas bija palicis tikai kultivators un tagad manas briesmas jau bija atstātas skaudros ierobežojumos un man tas bija vairāk kā skaidrs, ka nebūs jau to visu vidutāju, ko man beidzamais apsmiekls nodrukājis.

9:24pm: garīgās disciplīnas atspērās pret atsperēm man iesprūda kaklā amortizatora garaiņi man piespieda elkoni pie alkometra un teica bravūrā pacelt kājas uz augšu pastiepto termometru sasita pret galvu un sasistais trieciens izgāja atmosfērā kā fronte un dalīja nācijas rācijās un kāļos, kamēr mēs ar dirižabli diližansā bērīti iejūguši bijām sadalīti pa putraimiem un apkrauti ar pienu.

9:39pm: neizdodas piepildīt bulvāri, jo tam apkārt tikai samtenes un tās smird pēc pelējuma un tagad manas bies pielādētas ar strutām un man pašam nebija nekāda lielā auguma saspīdināta ar augšējo kaimiņu un viņam bija tikai divas beibes strutās saliktas un tagad man bija vairākas reizes ezis pārbraucis pār nāciju un dalīja manas piepes ar jūsu piepildīto aumaļu un tagad man bija vairs tikai nomenklatūra palikusi no prātam sastādītā atvieglojuma un daiļums mūs bija panācis kā satramdīts zirgs ar pirkstu saslaucīts omulīgā briedumā un taustījās ar jums jau nevar pievemt kvartālu.