Cilveekam nav doti spaarni.
Vinjsh vienmeer ir raudziijies uz putniem,
apbriinodams to speeju lidot,
redzeet uz zemes notiekosho no vinjam
nepieejamaa skatu punkta.
Lidot! Lidot! Savicinaat spaarnus un
atrauties no zemes!
Atrauties, aizlidot, ieraudziit, atcereeties un izstaastiit,
kaa tad zeme iisteniibaa izskataas.
Taadas ir cilveeka ilgas.
Veeleeshanaas uzlidot augstaak par visiem,
ieguut muuzhiigus spaarnus un lidot vienmeer.
Jo briivaaks savos uzskatos esi,
jo augstaak veelies uzlidot.
