A., kas gada sākumā mani, kā saka, izskatās ir saņēmusi ko līdzīgu. Savu privāto dzīvi viņa gan īpaši neafišē, bet intuīcijai deguns uz ošņāšanu ir manīgs, un liek nojaust. Galu galā jebkurš cilvēks nespēj dzīvot bez savu pārdzīvojumu izkraušanas uz letes citu apskatei lielākā vai mazākā mērā.

Neteikšu, ka mani tas neiepriecina, taču ja nav laba prieka, vismaz ir ļaunais, un ja galīgi nekā nav, tad ļaunais arī der tukšuma aizpildīšanai. Idejas viena verbālā izpausme ir "dots devējam atdodas", lai gan man tā otrā patīk labāk, tai ir tāda liktenīga pieskaņa, un man jau gaužām patīk lietas dramatizēt.