| 4. Okt 2010 @ 12:03 izjūtu stīgas |
|---|
Garastāvoklis::  melancholy
šodien visu rītu atceros filmu "Centurions", ko noskatījos, pateicoties laipnajai A. saorganizētajai kompānijai.
Atmiņā nepārtraukti uzaust skaistie dabas skati: kalni, ielejas, meži, šūnu paklāji tajos, meža-kalnu strautiņi.
Ļoti gribētos padzīvot kādu nedēļu šādā vidē kaut kur mežiem klātu kalnu pakājē, meža būdiņā - filmā tādā dzīvoja vietējā, izraidītā "raganiņa". Varbūt, ka pat varētu pajādelēt ar zirgu pa apkārtni, varbūt, ka tādējādi iemācītos jāt tā, lai pēc tam nesāp sēžamvieta :P
Filmas 2.daļa aizskāra izjūtu stīgu apziņā, jo parādija dvēseles, kuras satiekas šaurajos dzīves ceļos, lai atkal šķirtos. Cik gan jauka bija ainiņa ar kā dāvaniņu atstāto, no koka izgrebto zirdziņa figūriņu! Filmā gan, protams, dvēseles izšķīrās, lai atkal satiktos, bet tāpēc jau tā ir filma :)
P.S.
jā - man kā kinoskatītājam-amatierim filma atkal patika, bet komentāri jau nav slēgti, līdz ar to kinoskatītāji-profesionāļi droši var pierādīt to, ka filma bija slikta :))))) Ha-ha-haaaa! :) |
īgns
