Salmu suņu tematika mani atstāj visai vienaldzīgu.
Putniņa gan ir žēl. Kaķenei viņu nevajadzēja ēšanai vai citām dzīvībai svarīgām lietām - attiecīgi zvēriņa mocības bija galīgi neattaisnojamas. Manuprāt, tvert lietas atsvešināti no sentimeta un citām muļķībām, ir vērts tikai tik ilgi, kamēr tas palīdz vest uz kaut kādu augstāku harmoniju / kopējo labumu.